«Bonava Latvija»: Zemesgrāmatas būtu jāpārvērš par reģistru

Viņaprāt, par labo paraugu varētu ņemt, piemēram, Uzņēmuma reģistra notāru sistēmu, tādējādi arī zemesgrāmatu darbību varētu vienkāršot, sistematizēt un padarīt ērtāku. Kļaviņš norāda, ka arī diskusijas par kadastra sistēmu rāda, ka tiek tērēts diezgan daudz resursu, nevērtējot, vai pievienotā vērtība un ieguldītais darbs ir atbilstoši.

Vēl viena no nekustamo īpašumu attīstītāju identificētajām problēmām ir servitūta jautājums, informē Kļaviņš. Atbilstoši Civillikumam kalpojošais nekustamais īpašums ir tas īpašums, kurā atrodas servitūta teritorija, bet valdošais nekustamais īpašums — kas servitūtu lieto jeb valda. Uzņēmējs skaidro, ka problēmas pašreiz sagādā situācija, kad viens zemes gabals tiek sadalīts vairākās vienībās un ir nepieciešams sakārtot servitūtus, piemēram, abos sev piederošajos īpašumos.

Kļaviņš norāda, ka līdzīgs diezgan tehnisks jautājums ir par iespēju zemesgrāmatā reģistrēt lietošanas tiesības uz autostāvvietu, mantu glabātavu, noliktavu un tamlīdzīgi. Pašreizējais risinājums to paredz kārtot caur līgumu, kurā īpašnieks saņem tiesības lietot konkrētas telpas un atsakās lietot citas, taču daudz vieglāk un efektīvāk būtu izmantot reģistru zemesgrāmatā, atzīmē Kļaviņš.

Viņaprāt, vēl aktuāli būtu pievērsties Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) efektīvākai izmantošanai un sasaistei arī ar kadastru. Ekonomikas ministrijas priekšlikums atteikties no liekas īpašuma uzmērīšanas, izmantojot jau BIS pieejamos datus, paātrinātu visu procesu, kā arī ietaupītu līdzekļus.

Tāpat Kļaviņa ieskatā pozitīvs birokrātijas mazināšanas progresa piemērs ir arī Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) virzītā īres tirgus sakārtošana. Ja, piemēram, fiziska persona vēlas izīrēt savu dzīvokli, šobrīd ir iespējams paziņot par saimniecisko darbību VID un, gada deklarāciju iesniedzot, ir jāmaksā 10% ienākuma nodokļa likme, taču nekādas papildu darbības nav jāveic.

Kļaviņš uzskata, ka nākamais solis, kas būtu sperams sistēmas sakārtošanā un birokrātijas mazināšanā, būtu parūpēties par gadījumiem, kad īres līgums tiek lauzts paātrinātā kārtībā. Īrnieks var uzteikt dzīvokli mēneša laikā, taču trūkst vienkāršotas sasaistes ar reģistriem, kas savukārt atsaucas uz izīrētāja ienākumiem un nodokļu slogu.

Kļaviņš arī vērš uzmanību, ka pašvaldību pārstāvji, kuri ceļ īres mājas, norādījuši, ka pašlaik problemātisks ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jautājums. Kļaviņš skaidro, ka pievienotā vērtība nekustamajam īpašumam rodas tad, kad kāds tajā sāk dzīvot. Taču, ja tiek celta īrei paredzēta ēka, attīstītājam PVN nav iespējams atgūt, jo tas tiek piemērots būvniecības procesā, taču īrē to nav iespējams iekļaut.

Kļaviņš uzskata, ka ir jārod kompromiss starp Eiropas Savienības direktīvām un vietējo likumdošanu, lai vienlaikus gan parūpētos parjaunu īres dzīvokļu būvēšanu, gan sabalansētu izmaksas to celšanā.

Jau vēstīts, ka «Bonava Latvija» 2023.gadā strādāja ar 33,058 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,5% mazāk nekā 2022.gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās 2,4 reizes — līdz 2,126 miljoniem eiro.

«Bonava Latvija» īsteno gan ekonomiskā, gan biznesa segmenta mājokļu attīstīšanu, būvniecību un pārdošanu Rīgā.

«Bonava Latvija» mātesuzņēmums «Bonava» ir viens no lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Ziemeļeiropā. Kompānija strādā Vācijā, Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, 2024.gadā sasniedzot apgrozījumu 0,7 miljardu eiro apmērā. «Bonava» akcijas kotē «Nasdaq» biržā Stokholmā.