Bijušais NATO ģenerālsekretārs: Vienmēr esmu bijis personīgi apņēmies aizstāvēt Baltijas sabiedrotos

Ažiotāža sociālajos tīklos tika sacelta pēc Igaunijas Aizsardzības ministrijas bijušā darbinieka, tagad kā ekspertu sevi pozicionējošā Mēlisa Oidsalu publikācijas viņa veidotajā vietnē «The Baltic Sentinel». Oidsalu pirms nedēļas bija publicējis recenziju par Stoltenberga memuāriem, kas savukārt tika izdoti jau teju pirms pusgada, paužot vērtējumu, ka Stoltenbergs 2021. gadā sarunās ar Krieviju esot bijis atvērts diskusijām par karaspēka izvešanu no Austrumeiropas un pat sava veida «buferzonas» izveidi, neiesaistot sarunās Baltijas valstis. Virkne mediju tiražēja šīs Oidsalu interpretācijas par Stoltenberga memuāriem, nepiedāvājot satura pārbaudi pašos memuāros.

Satraukumu par publikācijas atskaņām pauda arī Latvijas ārlietu resors, notiekošo novērtējot kā dezinformācijas uzbrukumu. Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš paziņoja, ka NATO nekad nav piedāvājusi Krievijai nevienu no savām dalībvalstīm kā kaut kādu buferzonu, un arī savos memuāros Stoltenbergs raksta, ka NATO nav bijusi pieņemama NATO spēku izvešana no Austrumu flanga valstīm, jo NATO nav divu kategoriju dalībvalstis.

Savukārt ārlietu ministre Baiba Braže (JV) sociālajos tīklos klāstīja, ka «pašlaik Latvijā notiek apzināts dezinformācijas uzbrukums NATO, visticamāk, Krievijas naratīvu ietekmē, kuru veido nu jau zināms tīkls — kāds neveiksmīgs tiesāts politiķis, kuram tagad ir «YouTube» interviju kanāls, un kāds krimināli sodīts publicists, un kurus pavairo ierastie portāli ar diviem un trim burtiem nosaukumos», kas lielā mērā sakrītot «ar tiem pašiem, kuri veidoja kampaņu pret mani pagājušajā gadā».

Vēlāk ar ĀM starpniecību tika izplatīts arī plašāks Stoltenberga komentārs, kurā viņš interpretācijas par 2021. gada notikumiem un viņa memuāriem novērtēja kā aplamas, par ko varot pārliecināties katrs, kurš pilnībā izlasījis viņa grāmatu.

«Tieši Krievija bija iesniegusi priekšlikumus ierobežot militāro aktivitāti uz Krievijas un NATO robežas. Mans priekšlikums bija rīkot NATO un Krievijas padomes sanāksmi, kurā, protams, piedalītos visi sabiedrotie, tostarp Baltijas valstis un Polija. Mans mērķis bija rast veidus, kā deeskalēt bīstamo situāciju Krievijas militārās klātbūtnes dēļ, par ko informēju arī Lavrovu,» paudis Stoltenbergs.