Bijušais NATO ģenerālsekretāra vietnieks: Jādzēš ilūzijas par krievu neierobežotajām spējām ciest uzvaras vārdā

«Krievija vairs nav tāda pati kā kara sākumā,» norāda Ketlers, «Putins patiešām ir pārvietojis Krievijas sabiedrību uz kara laika pamatiem. Caur ekonomiku, caur iekšējām represijām, iekšējo propagandu, caur sabiedrības mobilizāciju kara atbalstam viņš lielā mērā par visu Krievijas sistēmu mērķi ir padarījis iekšējo represiju un ārējās agresijas uzturēšanu. Krievija noteikti nav tāda pati, kāda tā bija pirms kara vai pat kara sākumā.»

Pazīmes par Krievijas sabiedrības noskaņojuma maiņām gan pagaidām ir nepārliecinošas, turklāt Krievijas sabiedriskās domas aptaujas jau ilgstoši nav uzticamas. Ketlers atzīst, ka ir ļoti grūti saprast, ko patiesībā par karu domā vidējais Krievijas iedzīvotājs.

«Toties ir ļoti svarīgi, lai mēs iznīcinātu ilūziju, ko krievi cenšas uzturēt — par savas uzvaras neizbēgamību. Tieši tāpat mums ir jācenšas izdzēst arī ilūziju par neierobežotajām krievu spējām ciest, lai sasniegtu uzvaru. Abas ir acīmredzami nepatiesas, un abas iespējams neitralizēt,» uzsvēra bijušais NATO ģenerālsekretāra vietnieks izlūkošanas un drošības jautājumos.

Viņaprāt, attiecībā uz Krievijas nākotni ir diezgan skaidrs, ka nav ne pareizi, ne ilgtspējīgi veidot sabiedrību, kas balstīta uz iekšējām represijām kara mašīnā un uz ārēju agresiju, kas neatbilst iekšējam noskaņojumam un starptautiskajām tiesībām.

Jautāts par pastāvīgajām Krievijas provokācijām Eiropā, Ketlers piekrita viedoklim, ka šāda rīcība zināmā mērā varētu būt arī Krievijas izmisuma pazīme attiecībā uz sabiedroto sniegto nelokāmo atbalstu Ukrainai.

«Neesmu drošs, vai mēs pilnībā izprotam loģiku, kas slēpjas aiz šīm darbībām, taču mums ir jābūt uzmanīgiem, lai neizdarītu pārsteidzīgus secinājumus. Esmu lasījis, kā daži militārie analītiķi Rietumos jau spriež, ka šis varētu būt sākums kara paplašināšanai pret Rietumiem. Domāju, ka tas ir ļoti pāragri. Mums ir jābūt pārliecinātiem, pirms kaut ko tādu sakām,» norādīja Ketlers.

Bijušais NATO ģenerālsekretāra vietnieks izlūkošanas un drošības jautājumos arī piekrīt bijušā NATO Militārās komitejas priekšsēdētāja Roba Bauera «Rīgas konferencē» paustajam, ka nav obligātas reakcijas uz katru no šīm provokācijām: «Tas, ka kāds cenšas provocēt, nenozīmē, ka jums ir jāļaujas tikt izprovocētiem. Jums nav jāreaģē kādā konkrētā veidā. Jūs varat atbildēt citādā veidā. Ir arī svarīgi, ka mēs saglabājam vēsu prātu, demonstrējam apņēmību, saglabājam vienotību, un neizslēdzam nevienu no dažādiem rīcības scenārijiem.»

Reaģējot uz salīdzināju ar Turcijas rīcību 2015. gadā notriecot robežu pārkāpušo Krievijas kara lidmašīnu, Ketlers atgādināja, ka Turcijas kaimiņvalstī turpat aiz robežas notika karš. Vienlaikus viņš nepiekrīt, ka NATO valstu reakcija uz Krievijas provokācijām būtu bijusi nepietiekami izlēmīga.

«Gribu atgriezties pie stratēģiskā jautājuma — no Rietumiem, no NATO un ES ir bijusi milzīga reakcija, jo īpaši kopš kara sākuma Ukrainā. Tagad ir vairāk NATO, burtiski vairāk NATO. Kopš kara sākuma mums ir par diviem sabiedrotajiem vairāk, ir vairāk NATO arī pie Krievijas robežām, kas ļauj labāk Krieviju atturēt un, ja nepieciešams, labāk pret to aizstāvēties. Mums ir lielāka gatavība, mums ir lielāka jauda. Tās arī ir atbildes reakcijas formas, tāpēc es neteiktu, ka Krievijai nav bijis nekāda soda. Domāju, ka reti var redzēt tik tiešu atbildi,» viņš sacīja.

Ketlers piekrīt, ka Krievijas provokācijas ir zināmā mērā padarījušas mūs stiprākus.

«Jā, iesaistīto valstu reakcija ir bijusi atbildīga, tā ir bijusi līdzsvarota un pārdomāta, to sadarbība ar sabiedrotajiem ir novedusi pie dažiem nozīmīgiem pasākumiem no ES un NATO puses, kas visi ir paredzēti, lai uzlabotu mūsu atturēšanas un aizsardzības pozīcijas. Tas ir svarīgi,» viņš sacīja.

Jautāts par izredzēm uz mieru Ukrainā, bijušais izlūkdienestu vadītājs spekulācijās ielaisties nevēlējās, taču uzsvēra, ka pats svarīgākais ir tas, lai karš beigtos pēc iespējas ātrāk, ļaujot pārtraukt cilvēku ciešanas, un tas, lai miers būtu taisnīgs un ilgtspējīgs.

«Netaisnīgs miers var nebūt ilgstošs, jo tādu ir ļoti grūti īstenot. Neskatoties uz to, iespēja, ka visi saņems tieši to, ko vēlas, ir ļoti maz ticama. Lai panāktu šo mieru, būs nepieciešams ievērojams politiskais, diplomātiskais un militārais darbs. Tieši tāpēc vēlreiz uzsveru, ka Ukrainai un Ukrainas atbalstītājiem ārkārtīgi svarīga ir vienotība un apņēmība,» norādīja Ketlers.

Atsaucoties uz Francijas un Vācijas piemēru pēc Otrā pasaules kara — redzot, cik tagad tuvas abas valstis ir gan kultūras, gan pilsoniskās sabiedrības ziņā, politikā, diplomātijā un NATO struktūrās — Ketlers pauda cerību, ka izlīgums starp krieviem un ukraiņiem varētu būt iespējams.

«Jo izlīgums ir arī galvenais priekšnoteikums taisnīgam un ilgstošam mieram nākotnē,» viņš uzsvēra. «Ceru, ka neizklausos pārmērīgi optimistisks, kad to saku, jo būtībā jau esmu ciniķis, esmu taču bijušais izlūkdienesta virsnieks, tomēr es domāju, ka izlīgums būtu vislabākais iznākums visiem. Cik ilgu laiku tas prasīs, tas ir cits jautājums. Tas nenotiek vienā dienā, jānomainās paaudzei, kā tas notika ar Franciju un Vāciju.»