Biedrību «Bez partijām» vadīs advokāts Zvejsalnieks

Kā norāda Šmits, pirmdien kopsapulcē biedrībā tika uzņemti jauni biedri un pārvēlēta valde. Biedrības valdē darbu turpinās ekonomists Guntars Vītols, mācītājs Pēteris Sproģis un Šmits. Biedrības valdē ievēlēts arī Zvejsalnieks un uzņēmēji Jānis Stakens un Pēteris Žimants.

Pēc deputāta paustā, arī turpmāk biedrības galvenais uzdevums būs vēlēšanu kārtības maiņa Latvijā. Biedrība darbošoties kā domnīca, kurā tikšot padziļināti analizēta Latvijas vēlēšanu sistēma un izstrādāti «kvalitatīvi, juridiski pamatoti priekšlikumi vēlēšanu kārtības izmaiņām un šo ideju popularizēšana un skaidrošana sabiedrībai».

Kā vēsta Šmits, izstrādātie priekšlikumi tiks sagatavoti tā, lai tie būtu «maksimāli gatavi ieviešanai brīdī, kad viena vai vairākas politiskās partijas Saeimā būs gatavas uzsākt nepieciešamās izmaiņas vēlēšanu likumā».

Vienlaikus biedrība kā juridiska persona saglabāšot politisko neitralitāti, iecerējis Šmits. Cilvēki, kuri ir izteikuši vēlmi iesaistīties aktīvā politiskajā darbībā ārpus biedrības ietvariem, tiek aicināti izvēlēties sev piemērotāko politisko spēku, pauž deputāts.

Kā ziņots, viens no biedrības «Bez partijām» izveidotājiem Armands Broks pagājušajā nedēļā paziņoja par politiskās darbības «iepauzēšanu».

Paziņojumā medijiem Broks pauda, ka ir ticies ar daudziem spējīgiem uzņēmējiem, organizāciju vadītājiem un savas jomas profesionāļiem, aicinot viņus aktīvāk iesaistīties valsts dzīvē. Tomēr, viņaprāt, «milzīgā kritika un negatīvais fons, kas tiek vērsts pret ikvienu, kurš uzdrošinās ienākt politikā vēl pirms jebkādu reālu darbu paveikšanas», ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc «jaudīgas, profesionālas un daudzsološas personības no politikas ir turējušās pa gabalu».

Īsi pēc dibināšanas biedrību «Bez partijām» pameta viens no tās dibinātājiem Jāzeps Baško, bet vēlāk arī viens no tās veidotājiem — režisors Alvis Hermanis.

Hermanis sociālajos medijos norādīja, ka, lai realizētu biedrības ideju par vēlēšanu kārtības maiņu, bija nepieciešams sabiedrības atbalsts, ko viņš neesot sagaidījis. Daudzi atbalstu esot izteikuši privāti, bet, kā norāda Hermanis, praktiski gandrīz neviens neesot bijis gatavs to darīt publiski. Tas, pēc viņa vārdiem, visu izšķīris.

Savukārt Baško informēja, ka vairs nepiedalās kustībā «Bez partijām» un atsauc savus iepriekšējos aicinājumus tur līdzdarboties arī citus. «Mūsu ceļi šķiras tieši manu uzskatu un manas ideālistiskās pieejas dēļ,» apgalvo Baško.

Viņš gan norādīja, ka turpina atbalstīt un iestāties par pāreju uz pārnesamās balss vēlēšanu sistēmu. Tomēr viņš nekomentēja, kāpēc ar domubiedriem ceļi šķīrušies.

Biedrība «Bez partijām» tika oficiāli dibināta 11. novembrī. Tika norādīts, ka tās mērķis ir apvienot domubiedrus, lai izstrādātu praktisku un īstenojamu valsts attīstības plānu.

Saskaņā ar statūtiem biedrības primārais mērķis ir panākt izmaiņas vēlēšanu kārtībā, radot taisnīgāku, caurspīdīgāku un cilvēkam atbildīgāku politisko sistēmu.

Biedrību «Bez partijām» izveidoja Broks, Sproģis, Hermanis, Vītols, Šmits un Baško.