Biedrība: No Latvijā iegādātiem medus paraugiem 70% neatbilst autentiska medus standartam

Tostarp par neautentisku medu analīzēs noteikts SIA «Vinnis» liepziedu un griķu ziedu medus, divu veidu «Maxima» privātā zīmola «Favorit» medus produkti, «Maxima» veikalā iegādāts «Medaus pirkliai» medus, «Lidl» veikalā iegādāts «Maribel» krēmīgais ziedu medus un šķidrais ziedu medus, «Lidl» veikalā iegādāts «Mazurskie Miody» dažādu ziedu medus, veikalā «Mere» iegādāts «4 seasons food» dažādu ziedu medus, kā arī atsevišķi «Rimi» privātā zīmola «Rimi Smart» un «Rimi» medus produkti.

Analizētie medus paraugi iegādāti Latvijas lielveikalu ķēžu tirdzniecības vietās Jelgavā, Jūrmalā un Rīgā, norāda LBB.

Mazumtirgotāja SIA «Maxima Latvija» komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule aģentūrai LETA norādīja, ka «Maxima Latvija» viena no galvenajām prioritātēm ir kvalitatīvi produkti, tāpēc uzņēmums īpašu uzmanību pievērš produktu atbilstībai noteiktajiem normatīvajiem aktiem, kā arī starptautiskajai sertifikācijai.

Dupate-Ugule pauda, ka uzņēmums ir sazinājies ar LBB un lūdzis detalizētu informāciju par testēšanas rezultātiem. Papildu tam, «Maxima Latvija» pieprasījusi padziļinātu produktu informāciju no atsevišķu produktu ražotājiem. «Balstoties uz saņemto informāciju, veiksim izpēti un nepieciešamības gadījumā pieņemsim atbilstošus turpmākos lēmumus, lai klientiem piedāvātu autentisku produkciju,» viņa uzsvēra.

«Rimi Latvia» sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite aģentūrai LETA sacīja, ka «Rimi Smart», «Rimi» un ICA medum tiek regulāri veiktas pārbaudes, kā arī akreditētā laboratorijā apstiprināts, ka tas ir autentisks. Tāpat «Rimi» ņem vērā starptautiskos sertifikātus un, lai ražotājs kļūtu par «Rimi» piegādātāju, uzņēmumā ir jābūt ieviestai un sertificētai nekaitīguma un kvalitātes vadības sistēmai pēc kāda no starptautiski atzītiem standartiem.

Ļoti mazu un vietējo ražotāju gadījumā var tikt pieļauti izņēmumi, bet šādā gadījumā «Rimi» veic savu kvalitātes auditu pēc «Rimi» standarta, lai izvērtētu uzņēmuma atbilstību un piemērotību, skaidroja Bite.

Tāpat viņa uzsvēra, ka «Rimi» izlases kārtībā veic medus testēšanu «Rimi» pārtikas krāpniecības programmas ietvaros, kā arī robežkontrole un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) veic regulāras testēšanas un ar «Rimi» privātās preču zīmes medu nav bijuši gadījumi ar apšaubāmu izcelsmi vai kvalitāti.

«Lidl Latvija» Komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana aģentūrai LETA atzīmēja, ka «Lidl» visus privāto zīmolu produktus papildus pārbauda un katram produktam ir citāds pārbaužu skaits, piemēram, medu «Lidl» pārbauda vienu reizi gadā.

«Lai gan LBB un Igaunijas laboratorijas pārskatā norādīts, ka «Lidl» privātā zīmola «Maribel» šķidrais ziedu medus nav autentisks, tieši šo medu decembra beigās pārbaudīja Latvijas PVD un atzina par atbilstošu visām prasībām,» uzsvēra Hasana.

Vienlaikus viņa norādīja, ka attēlotie LBB analīžu rezultāti ir iegūti no laboratorijas, kas izmanto jauna medus autentiskuma noteikšanas metodi, kas neesot akreditēta.

Tāpat «Vinnis» pārstāvji aģentūrai LETA uzsvēra, ka katra uzņēmuma medus partija pirms fasēšanas tiek rūpīgi pārbaudīta uz vairākiem simtiem parametru, tai skaitā medus autentiskumu gan Latvijas, gan Vācijas akreditētajās laboratorijās ar akreditētajām metodēm.

Uzņēmuma pārstāvji akcentēja, ka šo laboratoriju pakalpojumus izmanto biškopības nozares lielākie dalībnieki no visas pasaules un šīm laboratorijām ir ilggadīga pieredze, akreditētas metodes un visplašākā datu bāze, kā arī noliedza jebkādu produktu neatbilstību, jo visas uzņēmuma veiktās kvalitātes pārbaudes atbilstot Eiropas Savienības (ES) prasībām un normām.

«Pēdējos gadus mēs fasējam Latvijas biškopju nodotu dabīgu ziedu medu, mēs uzticamies saviem sadarbības partneriem un nespējam iedomāties, ka Latvijas biškopji varētu ražot neautentisku medu, jo arī viņi atrodas PVD uzraudzībā,» akcentēja «Vinnis» pārstāvji, piebilstot, ka uzņēmumam uz šo brīdi nav oficiālas pretenzijas no atbildīgajām institūcijām par jebkādām neatbilstībām, tāpēc šo informāciju varētu uzskatīt par apzināti vērstu uz nepatiesības izplatīšanu.

LBB skaidro, ka Eiropas Padomes direktīvā par medu tiek uzskatīta dabīga, salda viela, ko ražo «Apis mellifera» bites no augu nektāra, augu dzīvo daļu sekrēta, vai sūcēj-insektu izdalījumiem uz augu dzīvajām daļām, kurus bites vāc, pārveido, papildinot ar īpašām vielām, nogulsnē, dehidrē, uzglabā un atstāj medus šūnās nobriest un nogatavoties.

ES medus ražotāji un fasētāji nedrīkst rūpnīcā sintezētam medus produktam uz etiķetes norādīt «medus», kā arī autentisku medu nedrīkst sajaukt ar pārtikas cukura sīrupu vai produktu, kas neatbilst autentiska medus standartam, tirdzniecības vietā uz etiķetes norādot «medus». Direktīvā noteikts, ka autentisks medus ir tikai pilnībā medus bites ražots medus.

Tāpat LBB pārstāvji norāda, ka tirdzniecības vietās uz medus taras etiķetes ir jānorāda medus izcelsmes valsts. Piemēram, ja uz taras etiķetes norādīts, ka medus izcelsme ir Latvija, tad medum pilnībā jābūt ražotam Latvijā. Tomēr ES regulējums pieļauj, ka medus fasēšanas uzņēmumi veido medus partiju, kas satur medus produkciju no divām vai vairāk valstīm, uz etiķetes norādot «ES valstīs un ārpus ES valstīm ražota medus maisījums».

Biedrībā uzsver, ka šo praksi ES medus fasēšanas uzņēmumi izmanto bieži, ES biškopju ražotu medu sajaucot ar medu no trešajām valstīm, kas visbiežāk ir lēts produkts no Ķīnas. Eiropas Komisijas statistikas dati liecina, ka 2023.gadā ES importēja 60 177 tonnas medus produktu no Ķīnas.

Tāpat visi LBB paņemtie paraugi, uz kuru etiķetes norādīta medus izcelsmes valsts Ķīna, «Celvia CC» veiktajās analīzēs neatbilda autentiska medus standartam.

LBB pārstāvji akcentē, ka medus fasēšanas uzņēmums no Ķīnas atvestajam medus produktam var pievienot ļoti mazu daudzumu autentiska ES biškopju ražota medus, lai uz medus taras etiķetes turpmāk varētu norādīt, ka tas ir ES valstīs un ārpus ES valstīm ražota medus maisījums. Tāpēc ES, pieļaujot, ka uz medus taras etiķetes drīkst norādīt šādu medus izcelsmi, ir radījusi negodīgu un necaurspīdīgu biznesa vidi medus tirdzniecībā, no kā cieš gan ražojoši biškopji, gan patērētāji.

Biedrībā norāda, ka Latvijas biškopības nozarē vairākus gadus pastāv krīze, ko radījusi negodīga biznesa vide medus tirgū ES un lētu medus produktu imports no trešajām valstīm.

LBB lūdz un aicina valsts pārvaldi novērst, ka Latvijas tirdzniecības vietās tirgo produktu, uz kuru etiķetes norādīts «medus», bet tas nav autentisks un neatbilst ES Padomes direktīvai, kā arī iestāties un veicināt medus tirgus biznesa vides sakārtošanu ES, izveidojot ierobežojumus un stingru uzraudzību medus importam no trešajām valstīm, veicināt laboratorijas medus autentiskuma noteikšanas metožu akreditāciju īsā laika posmā, kā arī novērst patērētāju maldināšanu tirdzniecības vietās un pēc iespējas ātrāk ieviest prasību etiķetēs norādīt pilnu informāciju par medus izcelsmi.

Tāpat biedrība aicina fasēšanas uzņēmumus sabiedrībai atklāt vai medus produktus importē no trešajām valstīm, vai fasēšanas procesā autentisku ES izcelsmes medu sajauc ar lētu produktu no Āzijas, kā arī, kāpēc nefasē tīru Ķīnas medu, bet izmanto uz etiķetēm atzīmi — «ES valstīs un ārpus ES valstīm ražota medus maisījums».

LBB reģistrēta 1994.gadā, un tai ir vairāk nekā 3600 biedru. Biedrības mērķis ir pārstāvēt biedru intereses, veicināt biškopības nozares attīstību un stabilu izaugsmi Latvijā.