Biedrība: Dombravas izteikumi par «Eiropas normām» apdraud Latvijas kā tiesiskas valsts reputāciju

Biedrība norāda, ka iekšlietu ministra izteikumi par «Eiropas normām» rada priekšstatu, ka ES un cilvēktiesību normas ir mazsvarīgas vai pārkāpjamas, tādējādi apdraudot Latvijas kā tiesiskas valsts reputāciju. «Tajā pašā laikā šie izteikumi drīzāk skatāmi kā daļa no priekšvēlēšanu aģitācijas, kas turklāt maldina sabiedrību, piedāvājot risinājumus, kas juridiski nav iespējami. Šādi izteikumi Latvijas reputācijai nenāk par labu,» uzskata biedrībā.

Organizācijā uzskata, ka šāda ministra attieksme rada risku, ka tā varētu tikt uzskatīta par pieņemamu iesaistīto institūciju, tai skaitā Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Nacionālo bruņoto spēku, darbā.

Biedrības vērtējumā Dombravas izteikumi satur nepatiesu informāciju, ir bīstami un vietām vērtējami kā ekstrēmi. Organizācijā norāda, ka «Eiropas normas», uz kurām, visticamāk, atsaucies ministrs, tai skaitā ES tiesību aktos ietvertās normas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi, ir neatņemama ES un Latvijas tiesību daļa. Tās arī paredz valsts pienākumu pieņemt un pilnvērtīgi izskatīt patvēruma pieteikumus.

Biedrība uzsver, ka Latvija nevar izraidīt cilvēkus, kuru patvēruma pieteikumi jau ir pieņemti un reģistrēti. Uz šiem cilvēkiem attiecas patvēruma procedūra, kas ietver patvēruma pieteikuma izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu vai atteikšanu. Latvijā šos lēmumus pieņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).

«Gribu palīdzēt bēgļiem» vērtē, ka PMLP līdzšinējā pieeja patvēruma piešķiršanā bijusi gana stingra. PMLP dati liecina, ka pēdējos trīs gados — no 2023. līdz 2025. gadam — patvērums Latvijā piešķirts vidēji 13% patvēruma pieteikumu iesniedzēju. Piemēram, 2023. gadā patvērums piešķirts 128 cilvēkiem no 1624 patvēruma pieprasītājiem, 2024. gadā — 192 cilvēkiem no 801 pieprasītāja, bet 2025. gadā — 154 cilvēkiem no 1288 pieprasītājiem.

Organizācija uzskata, ka Latvija jau kopš 2021. gada īsteno politiku, kas, tās vērtējumā, ir pretrunā augstāka juridiska spēka ES tiesību aktiem un starptautiskajām konvencijām, masveidā atturot cilvēkus no Latvijas-Baltkrievijas robežas šķērsošanas un neļaujot viņiem pieteikties patvērumam arī gadījumos, kad šāda vēlme ir izteikta.

Biedrība uzsver, ka patvēruma meklēšana nav noziegums un ikvienam trešās valsts pilsonim ir tiesības pieteikties patvērumam arī tad, ja robeža šķērsota likumam neatbilstošā veidā.

Līdztekus biedrība atgādina, ka pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā jau notiek tiesvedība par valsts rīcību uz robežas lietā «H.M.M. un citi pret Latviju». Līdz ar to, vēl plašāk atsakoties pieņemt patvēruma pieteikumus, tiesiskie riski Latvijai pieaugtu.

Organizācija kā piemēru min Ungāriju, kas, pieņemot regulējumu patvēruma tiesību saistību neievērošanai, tai skaitā nepieņemot patvēruma pieteikumus, atkārtoti zaudējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesā un Eiropas Savienības Tiesā. Biedrība norāda, ka pēdējā ES Tiesas spriedumā lietā «Komisija pret Ungāriju» Ungārijai piemērots 200 miljonu eiro sods, kā arī viena miljona eiro sods par katru dienu, kamēr spriedums netiek ievērots. Tādējādi, biedrības vērtējumā, Dombrava apdraud ne tikai pamattiesības un Latvijas reputāciju, bet arī valsts budžetu.

Biedrībā arī uzsver, ka «nelegāls migrants» nav juridiski korekts termins. Organizācija atsaucas uz ES Eiropas Migrācijas tīkla glosāriju, kurā uzsvērts, ka neviens cilvēks nevar būt «nelegāls». Vairākās ES valstīs, piemēram, Slovēnijā, Slovākijā, Portugālē un Spānijā, robežas šķērsošana likumam neatbilstošā veidā netiek traktēta kā kriminālnoziegums, bet gan kā administratīvs pārkāpums.

Organizācija skaidro, ka neizraidīšanas princips aizliedz izraidīt cilvēku, kurš pieprasa patvērumu, uz valsti, kas viņam nav droša, vai arī tad, ja pastāv pastarpinātas izraidīšanas risks. Biedrība uzsver, ka šādu pārkāpumu risks ir īpaši būtisks gadījumā, ja cilvēki tiktu izraidīti uz Baltkrieviju, jo tur nepastāv efektīvs starptautiskās aizsardzības mehānisms un pastāv deportācijas risks uz valstīm, kurās cilvēkiem var draudēt spīdzināšana vai necilvēcīga un pazemojoša izturēšanās.

Biedrība arī norāda, ka jaunais ES migrācijas un patvēruma pakts, ko sāka piemērot 12. jūnijā, paredz dalībvalstu atbildību pieņemt patvēruma pieteikumus un veikt pārbaudes pie robežas, tostarp vērtējot arī cilvēku veselības stāvokli un neaizsargātību.

Organizācija pašlaik nav izlēmusi par tālāku rīcību, tomēr, vērtējot konkrētas ministra rīcības izpausmes, varētu izmantot tiesību aizsardzības mehānismus, lai novērstu pārkāpumus. Biedrībā arī pieļauj, ka patvēruma meklētāji varētu paši vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā vai lūgt atbalstu organizācijām, kas strādā patvēruma un migrācijas jomā.

Biedrības ieskatā situācijas, kad valstij ir aizdomas par patvēruma procedūras ļaunprātīgu izmantošanu, jārisina pašā patvēruma procedūrā, kurā cilvēka lūgums pēc starptautiskās aizsardzības tiek izvērtēts un apstiprināts vai noraidīts.

Jau ziņots, ka Dombrava pēc patvēruma meklētāju izmitināšanas centra Muceniekos apmeklējuma pauda, ka Latvijā «šķietamie patvēruma meklētāji» «ieņirdz» par Eiropas humānismu, bet Valsts robežsardze un PMLP nepietiekami rīkojoties problēmas novēršanai.

Latvijas Televīzijā Dombrava izteicās, ka risinājums esot šādus migrantus vienkārši vest atpakaļ uz ieceļošanas valstīm gadījumos, kad tās ir noskaidrotas. «Mani tiešām neinteresē visādas Eiropas normas,» izteicās Dombrava, «lai Eiropa kauc un bļauj.»

Imigrācijas ierobežošanu Dombrava ir pieteicis kā savu prioritāro darbu.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) paudis atbalstu Dombravas paustajam par nepieciešamību stingrāk risināt migrācijas jautājumus.

Kulbergs preses konferencē atzina, ka viņam noteikti būtu tādas pašas emocijas kā iekšlietu ministram, dzirdot, ko viņš novērojis patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos. «Es atbalstu ministru, tāpēc ka mums ir jāsaprot, ka mēs atrodamies hibrīdkara apstākļos, pret mums tiek vērsts šī te hibrīdkara elements — migranti,» pauda Kulbergs.

Viņš teica, ka tas neesot jautājums par patvēruma meklētājiem, bet Latvija tiekot tieši ietekmēta no Baltkrievijas un Krievijas politikas. Premjers arī norādīja, ka ir jābūt skaidram plānam šī jautājuma risināšanai un Dombrava esot apliecinājis, ka šādu plānu piedāvās.

«Es neredzu nekādus riskus no Eiropas normām un noteikumiem — tas viss mums ir jāsaglabā un jāpiemēro, bet mums ir jābūt stingriem, tās ievērojot — ne tā, kā tas ir šobrīd,» teica Kulbergs. Reizē viņš vērtēja, ka «emocijās katrs var nākt ar skaļākiem secinājumiem».