Bez «KPV LV» balsīm valdība atbalsta Rīgas domes atlaišanas likumprojektu

Labklājības ministrei Ramonai Petravičai (KPV LV) un iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam (KPV LV) balsojot pret, vairākums ministru atbalstīja priekšlikumu atlaist Rīgas domi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) argumentēja, ka ir pamats atlaist Rīgas domi par sistemātiski nerisinātām problēmām atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā.

Ministrs apgalvoja, ka ir ņemti vērā iepriekš paustie Valsts kancelejas iebildumi, papildinot likumprojekta anotāciju ar nepieciešamajiem skaidrojumiem. Valsts kancelejas pārstāvji atzina, ka likumprojekta anotācijā ir ņemti vērā tās paustie ieteikumi.

Vienlaikus valdība lēma virzīt likumprojektu steidzamības kārtā, aicinot Saeimu jau pēc dienas sasaukt parlamenta ārkārtas sēdi, lai šo likumprojektu izskatītu.

Petraviča norādīja, ka viņa balsos pret likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, jo nekas neliecina, ka Rīgas dome netiktu galā ar atkritumu apsaimniekošanu, kas tiek minēts kā galvenais arguments Rīgas domes atlaišanai. Pūce gan piebilda, ka pašreizējos apstākļos nav samērīgāka rīka, kā risināt radušos situāciju.

Savukārt Ģirģens vēlējās zināt, vai Pūces rīcībā ir informācija, ka patlaban Rīgā būtu problēmas ar atkritumu izvešanu. Pašvaldību lietu ministrs norādīja, ka atkritumu apsaimniekošanā Rīgā tiek nodrošināta tāpēc, ka tika izdots attiecīgs valdības rīkojums.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka Pūce sniedza argumentus Rīgas domes atlaišanai, bet par to, vai šī argumentācija ir 100% pamatota, būs jālemj Saeimai. Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) piebilda, ka likumprojekts ir izsvērts un dokumentu pārbaude liecina, ka tas ir arī pamatots.

Saskaņā ar likumprojektu, tā mērķis ir novērst situāciju, kad Rīgas dome pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā «Par pašvaldībām» un citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju — sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu.

Dokumenta anotācijā ministrija uz vairāk nekā 20 lappusēm plaši izklāsta pašvaldības neizdarītos darbus atkritumu apsaimniekošanas jomā, VARAM skatījumā pārkāptos normatīvos aktus un nepildītos tiesu spriedumus, kas esot pietiekams pamats domes atlaišanai.

Saskaņā ar likumu «Par pašvaldībām» pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma attiecīgajā administratīvajā teritorijā tiek iecelta pagaidu administrācija. Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome.

Kā uzsver VARAM, pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi.

Likumprojektā norādīts, ka, ja Saeima nobalsos par Rīgas domes atlaišanu, pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām varētu būt VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics. Pagaidu administrācijā kā vadītāja vietnieks varētu strādāt Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet par administrācijas locekli — Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Pagaidu administrācijas vadītājs pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus, bet viņa vietnieks veiks vicemēra pienākumus. Savukārt pagaidu administrācijas loceklis pildīs komitejas vadītājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Atlīdzība par šo darbu veikšanu administrācijas pārstāvjiem būs tāda pati kā priekšsēdētājam, vicemēram un komitejas vadītājam.

Tā kā pagaidu administrācijā nav paredzēts veidot komitejas, tad pēc būtības domes kompetences jautājumu loks un atbildība par lēmumprojektiem tiks sadalīta starp pagaidu administrācijas locekļiem.

Anotācijā arī skaidrots, ka no 2020.gada 1.janvāra gadījumos, kad pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņems pašvaldības izpilddirektors. Tā kā pagaidu administrācijas vadītājs pildīs Rīgas domes priekšsēdētājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, tad viņš varēs dot norādījumus izpilddirektoram vai citai administrācijas amatpersonai, kurai ir uzticēta attiecīgu pašvaldības kapitāla daļu pārvaldīšana. «Tādējādi tiks nodrošināta lielāka kontrole par pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldīšanu,» plāno VARAM.

Iepriekš Valsts kancelejas Juridiskā departamenta atzinumā par likumprojektu tika pausts viedoklis, ka VARAM izstrādātajā un Ministru kabinetā iesniegtajā likumprojektā par Rīgas domes atlaišanu trūkst pietiekamas juridiskās argumentācijas.

Izvērtējumā Valsts kancelejas Juridiskais departaments norādīja, ka pilsoņu vēlētas pārstāvniecības atlaišana ir vērtējama kā vēlētāju gribas ierobežojums, un, lai Ministru kabinets varētu objektīvi izvērtēt VARAM sagatavoto likumprojektu, ir nepieciešams arī vērtēt likumprojektā un anotācijā iekļauto informāciju, tās atbilstību tiesību principiem, jo īpaši vienlīdzības un samērīguma principiem.

«Anotācijā nav pietiekami izvērsta juridiskā argumentācija jautājumā par šā sasaukuma Rīgas domes atkārtotu likuma pārkāpšanu vai nepildīšanu. Anotācija nesniedz izvērtējumu, vai šā sasaukuma Rīgas dome, ņemot vērā pēdējo mēnešu notikumus, spētu vai nespētu nākotnē atrisināt jautājumus, kas saistīti ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas funkcijas organizēšanu, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, vai mērķi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas funkcijas organizēšana Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevar sasniegt ar citu rīcību,» par sākotnējo anotācijas redakciju pauda Valsts kanceleja.

Juristi pauda nostāju, ka anotācijā nebija sniegts redzējums, vai un kādā veidā pagaidu administrācija efektīvi atrisinās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas funkcijas organizēšanu, ko Rīgas dome nespēja un kā dēļ tiek atlaista.