Bērnu slimnīcā ārstējas ar B tipa hemofīlo nūjiņu inficējies bērns

Šobrīd bērns, kuram baktērija izraisījusi bakterēmiju un meningītu ar smagām komplikācijām, no intensīvās terapijas pārvests uz nodaļu.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, Latvijā 2020.gadā pet HiB infekciju vakcinēti 99% bērnu, un pēdējo 10 gadu laikā Latvijā konstatēti vien astoņi B tipa hemofīlās nūjiņas gadījumi bērniem, no kuriem viens bijis letāls.

BKUS Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja un Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska norāda, ka vienīgais veids, kā nodrošināt aizsardzību pret šo baktēriju, ir vakcinācija. Baktēriju var pārnēsāt ikviens, tomēr slimība var attīstīties tikai nevakcinētajiem. Savukārt ārstēšanās stacionārā, lai atlabtu no HiB izraisītā meningīta, var prasīt vairāk nekā četras nedēļas.

Runājot par komplikācijām, viņa skaidroja, ka var rasties tā saucamās «strutu cepurītes», kad baktērija veido strutu sakopojumu galvas smadzenēs zem kaula, apgrūtina ārstēšanu, jo slimības skartajām zonām ir grūti piekļūt ar antibiotikām. Zavadska norāda, ka šādā gadījumā pastāv būtiski centrālās nervu sistēmas bojājumu riski. Maziem bērniem šādas komplikācijas var ne tikai negatīvi ietekmēt tālāko attīstību — atmiņu, kognitīvās spējas, mācīšanos, bet arī radīt neatgriezeniskus kustību vai garīgās attīstības traucējumus.

HiB var izraisīt vairākas invazīvas slimības. 60% gadījumu inficētie saslimst ar meningītu, un tas ir galvenais nāves cēlonis HiB inficēto vidū. 15% gadījumu var attīstīties dzīvību apdraudošs uzbalseņa iekaisums (epiglotīts). Retāk baktērija izraisa bakterēmiju, pneimoniju, perikardītu un citas saslimšanas.

Ārste aicina vecākus, pieņemot lēmumu par bērnu vakcinēšanu, iepazīties ne vien ar iespējamajām vakcīnu blaknēm, bet arī zinātniski pierādītiem faktiem un riskiem, kam tiek pakļauti nevakcinēti bērni. Tādu slimību kā HiB infekcija, garais klepus, difterija un citu ar vakcīnām kontrolējamu slimību izplatība Eiropā ir teju izskausta, taču šis gadījums pierāda, ka arī pret teorētiski izskaustajām infekcijām ir jāvakcinējas pašiem un jāvakcinē bērni.

Ja vecākiem ir bažas par specifiskām bērna veselības problēmām, Zavadska aicina sadarboties ar mediķiem un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar Ģimenes vakcinācijas centru. Savukārt informāciju par vakcinēšanos iespējams iegūt BKUS radītajā bērnu un jauniešu veselības informācijas platformā «veselapasaule.lv».

Aizsardzību pret HiB bērni var saņemt ar kombinēto vakcīnu (pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu, HiB infekciju un B hepatītu), saņemot trīs devas divu, četru un sešu mēnešu vecumā, un atkārtojot vienu vakcīnas devu gada vecumā. Ja vecāki ir izlēmuši bērnu nevakcinēt, sasniedzot 14 gadu vecumu jaunietis pats var pieņemt lēmumu pasargāt sevi un apkārtējos, un, dodoties pie ģimenes ārsta, saņemt iztrūkstošās vakcīnas. Vakcināciju pret HiB, ja tā nav veikta bērnībā, var veikt jebkurā vecumā.

Nevakcinētiem cilvēkiem, kuri kontaktējušies ar HiB slimnieku, noteikti ir jāsaņem antibakteriālā profilakse, lai nepieļautu tālāku infekcijas attīstību.

Pasaules Veselības organizācijas (WHO) dati rāda, ka mirstība no hemofīlās nūjiņas izraisītā meningīta ir aptuveni 5%, 10-15% cilvēku, kuri atlabst, saskaras ar smagām neiroloģiskām sekām, bet 15-20% zaudē dzirdi.