Banku analītiķi: Bezdarba līmenis otrajā pusgadā Latvijā turpinās palielināties

«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka Covid-19 situāciju darba tirgū ir sagriezis kājām gaisā.

Viņš minēja, ka bezdarba līmeņa pieaugums šogad pirmajā ceturksnī līdz 7,4% galvenokārt ir noticis martā, kas nozīmē, ka otrā ceturkšņa laikā tas būs vēl krietni augstāks.

Pēc Gašpuita prognozētā, 2020.gada otrajā pusē bezdarba līmenis Latvijā vēl turpinās palielināties un varētu pietuvoties 12%.

«Cik tālu tas kāps, būs atkarīgs no ekonomikas spējas stabilizēties un valdības atbalsta pasākumiem. Taču, daudzas nozares pie pilnas noslodzes, īpaši ar tūrismu, izklaidi, atpūtu, arī tirdzniecību saistītās, tik drīz neatgriezīsies, kas nozīmē, ka bezdarbu papildinās tie, kas vēl šobrīd atrodas daļējā nodarbinātībā vai saņem dīkstāves pabalstus. Bez šo pasākumu ieviešanas, bezdarbs jau šobrīd tuvotos 13%,» viņš sacīja.

Tāpat Gašpuitis norādīja, ka daudz kas būs atkarīgs no situācijas eksportā, īpaši rudenī, kad sagaidāms otrreizējs «sitiens pa pieprasījumu».

Viņš arī minēja, ka pie pozitīvām tendencēm darba tirgū varētu atgriezties nākamgad.

«Tuvākajā laikā pozīcijas darba tirgū atkal atgūs darba devējs, kaut arī noteiktās jomās, kā piemēram, ar informācijas tehnoloģijām (IT) saistītām profesijām, straujie pagriezieni tehnoloģiju virzienā, palielinās šīs jomas speciālistu iztrūkumu. Šajā laikā saglabāsies arī pietiekami liels vakanču īpatsvars un daudzas jomas, kur ilgstoši bija grūtības nokomplektēt darbiniekus, varētu nonākt nedaudz labākā situācijā. Būtiska loma būs dažādu pārkvalifikāciju pasākumu efektivitātei. Tomēr lielas pārmaiņas varētu tik un tā izpalikt, jo lielai daļai būs grūti mainīt darba specifiku un motivāciju, piemēram, nomainīt darbu apkalpojošā sfērā uz darbu apstrādes rūpniecībā vai lauksaimniecībā varētu būt pietiekami izaicinoši,» klāstīja Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas. Jo vairāk darbinieku būs noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs. Tāpat pašreizējā krīze neatceļ tendenci, kad no darba tirgus aizejošo skaits būs lielāks par tajā ienākošo, kas nozīmē, ka situācija daudzās nozarēs saglabāsies saspīlēta neskatoties uz pašreizējo bezdarba kāpumu.

Arī «Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka koronavīrusa krīzes ietekme Latvijas ekonomikā visskarbāk izpaudīsies otrā ceturkšņa datos, bet periods ar augstāko bezdarba līmeni, visdrīzāk, būs trešais ceturksnis.

«Lai cik daudz runātu par pandēmiju, tā nav vienīgā mūsu ekonomikas rūpe, piemēram, krasais kritums tranzītā notiek galvenokārt citu iemeslu dēļ. Tieši vīrusa radītā stresa pirmās pazīmes bija elektronikas uzņēmumu bažas janvārī par komponentu pieejamību, bet marta vidū tūrisma un nepārtikas preču tirdzniecība jau bija dziļā krīzē,» sacīja Strautiņš.

Viņš piebilda, ka labāk izskatās nodarbināto skaita rādītāja izmaiņas — pirmajā ceturksnī gada laikā tas gandrīz nemainījās. Nodarbinātības kritums visvairāk skāris cilvēkus vecumā no 35 līdz 44 gadiem, tātad visaktīvāko vecuma grupu, kamēr senioru nodarbinātības līmenis ceturkšņa un gada laikā ir pat pieaudzis. 

«Viena no spilgtākajām tuvojošos nepatikšanu pazīmēm darbaspēka apsekojuma datos ir nepilnu darbalaiku strādājošo īpatsvara krasais pieaugums ceturkšņa laikā no 9,4% līdz 12%. Pirms diviem gadiem tas bija tikai 7,9%,» uzsvēra Strautiņš. 

Viņš arī norādīja, ka tādējādi pandēmijas ietekme uz darba tirgu pirmajā ceturksnī ir redzama, bet nav dramatiska. 

«Šis ir interesants un neparasts laiks, kad rakstīt par ekonomikā notiekošo. Vairākas nozares un to uzņēmumi jau jūt uzlabojumus salīdzinājumā ar krīzes kulmināciju marta beigās un aprīļa sākumā. Taču datos, kas raksturo ekonomiku un darba tirgu kopumā, un kas pieejami pēc ilgāka laika, vēl ir redzama tikai krīzes tuvošanās,» pauda Strautiņš.

Viņš norādīja, ka Latvijā jau vairākus gadus sabiedrisko diskusiju krustpunktā ir bijusi nevienlīdzība. «Nav šaubu, ka koronavīrusa ietekme problēmu saasinās, tāpat kā citur pasaulē. Pandēmijas plosīšanās darba tirgū ļoti nevienmērīgi ietekmē cilvēkus atkarībā no viņu ienākumu līmeņa un izglītības. Tos darbus, ko veic cilvēki ar salīdzinoši zemāku izglītību, biežāk ir neiespējami veikt attālināti, tie ir plaši pārstāvēti vairāk cietušajās nozarēs, kā viesnīcas un restorāni,» atzīmēja Strautiņš.

Tāpat viņš minēja, ka tie Latvijas rajoni, kuru ekonomikā dominē lauksaimniecība un pārtikas pārstrāde, var justies samērā droši. Visai labas izredzes ir arī Rīgas iedzīvotājiem, kaut sākotnēji galvaspilsētā bezdarba kāpums bija straujāks, jo Rīgā ir plaši pārstāvētas vairākas krīzes sākotnēji skartās nozares. Taču galvaspilsētā arī notiek strauja atgūšanās, kas ir acīmredzama ielu satiksmes pieaugumā. 

Strautiņš arī atzīmēja, ka Rīgas lielākajai eksporta nozarei — IT un biznesa pakalpojumiem — pandēmija kaitēs mazāk nekā preču eksportam. Krīze sākās kā pakalpojumu krīze, bet turpināsies vairāk kā ražošanas krīze. 

Vienlaikus viņš piebilda, ka Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē apstrādes rūpniecība veido trīs reizes lielāku ekonomikas daļu nekā Rīgā, tāpēc ir bažas par vairākām reģionu pilsētām — galvenokārt par Ventspili un Daugavpili, kur koncentrējas divas ievainojamības — liela tranzīta loma, kā arī metālapstrādes un mašīnbūves daļa rūpniecībā, kas vairākus gadus bija priekšrocība, bet šobrīd ir arī risks. Arī Liepājā rūpniecības uzņēmumi specializējas metālapstrādē un mašīnbūvē, taču tas, ka ir veiktas un turpinās lielas investīcijas, mazina krīzes ietekmi.

Savukārt bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka Covid-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd, un tas redzams arī darba tirgū. 

Viņš norādīja, ka Latvijā kopš marta beigām bezdarbs ir strauji audzis, reģistrētā bezdarba līmenim pārsniedzot 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. «Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013.gadā,» sacīja Āboliņš, prognozējot, ka bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Āboliņš atzīmēja, ka pēdējos divu mēnešu bezdarba kāpums Latvijā ir bijis ļoti ātrs, taču pārlieku pesimistiskus secinājumus no tā nevajadzētu izdarīt. Daļa no bezdarba pieauguma noteikti ir īstermiņa un, mīkstinot Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai īstenotos pasākumus, daudzi dīkstāves pabalstu saņēmējiem atgriezīsies darbā. Arī ekonomikā zemākais punkts, visticamāk, tika sasniegts aprīļa vidū un šobrīd satiksmes intensitātes, kredītkaršu apgrozījums, vakanču skaits, kā arī citi īstermiņa rādītāji uzlabojas. 

«Taču bezdarbs, lai arī būtiski lēnākā tempā nekā iepriekš, joprojām aug un pilnīgā atgriešanās pie iepriekšējā stāvokļa ekonomikā noteikti nebūs tūlītēja,» sacīja Āboliņš. 

Viņš norādīja, ka šobrīd ekonomikā ir ļoti daudz nezināmo. «Cik no dīkstāves pabalsta saņēmējiem atgriezīsies darbā? Cik no patēriņa pieauguma šobrīd ir uzkrātais pieprasījums no iepriekšējiem mēnešiem un vai tas būs ilgtspējīgs? Kāds ir ilgtermiņa risinājums cīņā ar Covid-19 vīrusu? Kā ekonomikas lejupslīde ietekmēs uzņēmumu maksātspēju un investīcijas? Un ekonomikas atkopšanās būs ļoti atkarīga arī no patērētāju uzvedības. Ja cilvēki baidīsies doties uz restorāniem vai izklaides pasākumiem, tad ierobežojumu mazināšana nelīdzēs,» teica Āboliņš. 

Viņš piebilda, ka starp dīkstāves pabalsta saņēmējiem šobrīd ir daudz veselības aprūpe, ēdināšanas, izmetināšanas, tirdzniecības, transporta un rūpniecības nozaru uzņēmumi. Daļa no tiem darbu atsāks uzreiz pēc ierobežojumu mazināšanas, taču atsevišķās nozarēs patērētāju uzvedības izmaiņas var kļūt pastāvīgs un pilnīga atkopšanās pat neiespējama.

Āboliņš atzīmēja, ka patieso situāciju darba tirgū un arī ekonomikā kopumā varēs redzēt tikai rudenī. 

«Protams pēc šīs krīzes ekonomikā būs arī strukturālas izmaiņas, taču bezdarbs šobrīd aug, jo cilvēki nedrīkst strādāt, nevis negrib vai arī tiem nav nepieciešamo prasmju. Tādēļ, manuprāt, ar dažādiem strukturālā bezdarba risinājumiem, piemēram, darbinieku pārkvalifikāciju aizrauties arī nevajadzētu. Spēcīgs bezdarba pieaugums vērojams ļoti daudzās valstīs un šajā ziņā mēs būtiski neatšķiramies citiem, un ir svarīgi turpināt atbalstīt bez darba palikušo ienākumus, lai kad vīruss tiks uzveikts ekonomika pēc iespējas ātrāk varētu atkopties,» sacīja Āboliņš. 

Jau vēstīts, ka Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 7,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā un par 1,4 procentpunktiem vairāk nekā pērn ceturtajā ceturksnī.

2020.gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 72,2 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5,3 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada un par 14,3 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.