Baltijas valstu ārlietu ministri aicina ES nodrošināt Krievijas atbildību par Ukrainā izdarītajiem noziegumiem

Noteikumos balstīta starptautiskā kārtība, ko demokrātiskā pasaule tiecas aizsargāt, nevar pastāvēt, ja darbības, kas to visklajāk pārkāpj — genocīds, kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci un agresijas noziegums -, paliek nesodītas, pausts Baltijas valstu ārlietu ministru svētdien izplatītajā kopīgajā paziņojumā.

Tajā teikts, ka nesenie tīšie uzbrukumi civiliedzīvotāju mājokļiem, skolām un rotaļu laukumiem, kā arī civilajai infrastruktūrai visā Ukrainā ir tikai nesenākā epizode neprovocētajā Krievijas terora kampaņā pret Ukrainas iedzīvotājiem. Turpinoties Krievijas brutālajam iebrukumam Ukrainā, Eiropas Savienībai ir jārīkojas un jānodrošina, lai svarīgākais mūsu rīcībpolitikā būtu pieprasīt taisnīgumu un atbildību par Krievijas šausminošajiem noziegumiem, norāda ministri.

«Mums jāturpina atbalstīt Ukrainas, vairāku citu valstu un Starptautiskās krimināltiesas (SKT) šobrīd veikto izmeklēšanu, jo tai ir būtiska nozīme, vācot pierādījumus, identificējot un sodot tos, kuri vainīgi Ukrainā izdarītajos kara noziegumos, genocīdā un noziegumos pret cilvēci. Tomēr mūsu centieni ar to nedrīkst beigties,» norāda ministri.

Paziņojumā skaidrots, ka patlaban nav tādas starptautiskas tiesas vai tribunāla, kas varētu saukt pie atbildības Krievijas galveno politisko un militāro vadību par agresijas noziegumu pret Ukrainu, tāpēc būtu jāizveido Īpašais tribunāls agresijas nozieguma pret Ukrainu sodīšanai, lai novērstu šo jurisdikcijas nepilnību. ES kopā ar mūsu partneriem jātop par šo centienu virzītājspēku, uzsver Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri.

Viņi uzskata, ka Īpašā tribunāla izveide papildinātu SKT lomu. Kamēr SKT veiktu to personu kriminālvajāšanu, kuras apsūdzētas kara noziegumos, genocīdā un noziegumos pret cilvēci, Īpašā tribunāla galvenā atbildības joma būtu agresijas noziegums.

«Šīs asiņainās agresijas galvenie iedvesmotāji, kūdītāji un veicinātāji nedrīkst izvairīties no taisnīgas tiesas vienīgi starptautiskās kriminālās jurisdikcijas nepilnību dēļ,» uzsvērts Baltijas valstu ārlietu ministru paziņojumā.

Kā ziņots, arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits iepriekš publiski izteicies par nepieciešamību veidot speciālu tribunālu, kurā vērtētu Krievijas pastrādātos noziegumus Ukrainā.