Baltijā dramatiski sarūk banku aizdevumu apjoms, Bigbank tirgus daļa pieaug

Uzņēmumu un privātpersonu kreditēšana izvērtusies par visas Baltijas līmeņa problēmu. Vispirms lielās bankas kļuva piesardzīgākas aizdevumu izsniegšanā, pēc tam jau paši kredītņēmēji augsto procentlikmju dēļ īsti nevēlējās ņemt kredītus. No banku publiskotajiem ceturkšņa pārskatiem izriet, ka kredītiestāžu izsniegto aizdevumu apjoms pirmajā pusgadā samazinājies vidēji par 20-50%, atkarībā no segmenta un valsts. Viens no retajiem izņēmumiem ir Bigbank, kas turpina finansēt klientu pirkumus līdzšinējā apmērā, tādēļ šogad bankas tirgus daļa Baltijā aug.

Īpaši blāva situācija Baltijā ir korporatīvo klientu segmentā. «Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu kredītu tirgus, kas ir aptuveni vienāda lieluma — attiecīgi 9 un 10 miljardi eiro — neuzrādīja izaugsmi. Lietuva kā dinamiskākais tirgus Baltijā pirmajā pusgadā saruka par aptuveni 2% gadā. Samazinājās arī Latvijas uzņēmumu kredītu tirgus,» ar datiem iepazīstina Bigbank valdes loceklis un korporatīvās banku darbības vadītājs Ingo Poders. Bigbank korporatīvajā segmentā veicas krietni labāk — kredītportfelis šogad palielinājies par 32%.

I.Poders pieklusušo kreditēšanas aktivitāti skaidro ar pašu uzņēmumu piesardzību: «Šādā neprognozējamā ekonomiskajā vidē ir grūti veidot ilgtermiņa plānus. Īpaši apstākļos, kad nepieciešamo kredītu kopējā procentu likme, EURIBOR paaugstināšanas dēļ ir starp 7-9%, un ir diezgan skaidrs, ka bāzes likme būs augsta vēl vismaz vienu vai divus gadus». Uzņēmumu attīstības plānus piebremzē arī zemais eksporta pieprasījums un ne pārāk augstais iekšējais patēriņš. «Šobrīd bankas jau vēlas izsniegt kredītus, līzinga devēji aktīvi meklē jaunus klientus – ir pazeminātas riska robežas gan mājokļa kredītiem, gan biznesa kredītiem un līzingiem. Novērojams arī aizdevēju noskaņojums riskēt, izsniedzot naudu pat uzņēmumiem, kas pagājušajā gadā būtu saņēmuši negatīvu atbildi,» pavērsienus nozarē izgaismo I.Poders.

Runājot plašāk par Baltijas kredītu tirgu, viņš atzīmē, ka privātpersonas ar zemākiem par vidējiem ienākumiem, kuras vienkārši nevar izpildīt banku kredīta prasības, jau kādu laiku ir ārpus banku interešu loka. «Tā kā viņi nevar dabūt saņemt kredītu, šo cilvēku pirktspējai atbilstošu nekustamo īpašumu tirgus neattīstās. Kvalitatīvu un pieejamu mājokļu piedāvājums ir zems,.Tas ir izstrādāts vidusšķirai un tur tirgus strādā klusi,» I.Poders raksturo situāciju tirgū, ,«Latvijā nekustamie īpašumi ir nedaudz lētāki, salīdzinot ar kaimiņiem, tomēr cenas ir diezgan stabilas. Jauno projektu pārdevēji nesteidzas pazemināt cenas, jo dzīvokļu piedāvājums ir mazs un īpašumi tiek izpirkti, nodrošinot naudas plūsmu. Tirgū toni galvenokārt nosakaaktīvi darbojas igauņu nekustamo īpašumu attīstītāji, kā arī investori no Lietuvas».

Tikmēr Lietuvā nekustamo īpašumu darījumi ir faktiski apstājušies. Visi ietur pauzi. Pircēji gaida cenu samazināšanos, bet pārdevēji vēl nevēlas pārdot īpašumus lētāk. Tomēr kopumā Baltijā pesimistiskākais scenārijs nav piepildījies – darījumi notiek un jaunas dzīvojamās mājas tiek būvētas.