Balso! Ar aptaujas palīdzību meklēs topošo «Rail Baltica» staciju nosaukumus

Vietām, kur pieturēs «Rail Baltica» reģionālie vilcieni, izstrādāti staciju nosaukumu pamata varianti. Tos izstrādājuši pieredzējuši eksperti, ņemot vērā vēstures, ģeogrāfijas un lingvistikas aspektus.

Stacijām, kas atradīsies Rīgas robežās, sabiedrības vērtējumam tiek piedāvāti nosaukumu varianti, kuros iekļauts tuvējās apkaimes vēsturiskais nosaukumus vai tuvumā esošais populārākais objekts. Pēc līdzīga principa veidoti arī staciju nosaukumi ārpus galvaspilsētas.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) informēja, ka tuvākajos gados iedzīvotāji iegūs daudzas jaunas dzelzceļa pieturas un stacijas, kas palīdzēs stiprināt vilcienu pārvadājumus kā sabiedriskā transporta mugurkaulu.

«17 stacijas paredzētas «Rail Baltica» atbalstam un vēl četras jaunas pieturvietas līdz 2023.gadam paredzēts izveidot esošajā dzelzceļa tīklā. Dot šiem nozīmīgajiem infrastruktūras objektiem vispiemērotāko nosaukumu — tas ir ļoti atbildīgs lēmums, jo šis nosaukums, tāpat kā pašas stacijas kalpos nākamajām paaudzēm vēl ilgus gadus,» pauda Linkaits.

«Gadsimta vērienīgākais projekts nevar tikt īstenots bez visas sabiedrības līdzdalības. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem jaunais dzelzceļš radīs ātras un komfortablas pārvietošanās iespējas. Daudzās vietās Latvijā radīsies attīstības iespējas, kad no nelielas apdzīvotas vietas veidosies jaunas apkaimes. Ir svarīgi, kā sauks staciju uz kuru brauks gan ciemiņi no Latvijas, gan visas pasaules,» piebilda «Eiropas dzelzceļa līnijas» infrastruktūras pārvaldības direktors Artūrs Caune.

Aptaujas organizators «Eiropas dzelzceļa līnijas» trešdien, 13.oktobrī, rīkos preses konferenci, kurā iepazīstinās ar sabiedrības iesaistes nozīmi stacijas nosaukumu, kur pieturēs «Rail Baltica» reģionālie vilcieni, definēšanā un līdz šim paveikto nosaukumu izstrādē.

Preses konference notiks plkst.11 Zasulauka stacijas teritorijā, Tapešu 1, Rīgā. Pasākumā piedalīsies Linkaits, Caune, ģeotelpiskās plānošanas speciāliste, darba grupas eksperte Vita Strautniece, mobilitātes plānošanas speciālists, darba grupas eksperts Gints Birzietis un radošās aģentūras «Adell» pārstāvis, aptaujas veidotājs Varis Lāzo.

Kā ziņots, «Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka «Rail Baltica» izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka «Rail Baltica» dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.