Buferzona saistībā ar konstatēto bakteriālo iedegu noteikta trīs kilometru rādiusā ap attiecīgo teritoriju.
Bakteriālā iedega ir ļoti bīstama augļu koku slimība, kas var izpostīt līdz 80% no augļu dārza stādījuma. Inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes.
Tipiskas slimības pazīmes ir brūnas līdz melnas krāsas sačokurojušās lapas, kuras turas klāt zariem, bet izskatās kā apdegušas. Ziedi un augļi vīst, sačokurojas, kļūst tumši, bet nenokrīt un turas pie auga. Bakteriālā iedega sākas no ziedu vai zaru galiem, no tiem baktērija migrē uz lielākiem zariem un izplatās tālāk uz stumbru. Jaunie zaru dzinumi brūnē, kļūst nekrotiski, zaru gali bieži izliecas āķa formā. Lielāku zaru bojātā miza uzpūšas un plaisā.
Bakteriālās iedegas saimniekaugu (korintes, klintenes, vilkābeles, cidonijas, eriobotrijas, ābeles, mespili, pirakantas, bumbieres, pīlādži un krūmcidonijas) ziedēšanas periodā un vismaz divas nedēļas pēc to ziedēšanas beigām aizliegts pārvietot bišu stropus no bakteriālās iedegas buferzonas un ievest bišu stropus bakteriālās iedegas buferzonā.
VAAD ir 1998.gadā izveidota valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.