BAC pērn sniedzis atbalstu vairāk nekā 8000 bērnu un jauniešu vardarbības un krīžu situācijās

BAC Vardarbības intervences nodaļā gada laikā reģistrēti 100 gadījumi, kuros bērniem bija nepieciešams atbalsts saistībā ar dažāda veida vardarbību vai tās riskiem. No tiem 72 gadījumos nodrošināta «gadījumu vadība», sniedzot ilgtermiņa atbalstu un sadarbojoties ar citām institūcijām, savukārt 18 gadījumos sniegts konsultatīvs atbalsts, bet desmit gadījumos īstenotas preventīvas darbības vardarbības risku mazināšanai.

Visbiežāk — 35 gadījumos — identificēta emocionāla vardarbība. Fiziska vardarbība fiksēta 33 gadījumos, un tikpat daudz fiksēti arī seksuālas izmantošanas gadījumi.

Tāpat fiksēti 15 bulinga gadījumi un trīs kiberbulinga gadījumi, kā arī bērnu pamešana novārtā un uzvedības grūtības. BAC norāda, ka atbalsts šādos gadījumos ietver ne tikai sarunas ar bērnu, bet arī drošības izvērtēšanu un sadarbību ar sociālajiem dienestiem, bāriņtiesām, izglītības iestādēm un ģimenēm.

Darbs veikts arī ārpusģimenes aprūpē — vasaras periodā organizētas 11 domnīcas ārpusģimenes aprūpes institūcijās, kurās piedalījās 155 speciālisti. Domnīcās stiprinātas zināšanas par vardarbības atpazīšanu un reaģēšanu uz to, kā arī pievērsta uzmanība speciālistu labbūtībai. Papildus izveidotas divas atbalsta grupas jauniešiem no ārpusģimenes aprūpes iestādēm, kurās piedalījās ap 30 jauniešu.

Nozīmīgu lomu bērnu atbalsta sistēmā pērn saglabājis arī Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis, līdz decembrim sniedzot 8394 konsultācijas. No tām 7239 bija telefona konsultācijas, 1039 — čata konsultācijas un 118 e-konsultācijas. Vienlaikus sagatavoti 284 dienesta ziņojumi par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem un saņemti 113 iesniegumi, tostarp anonīmi.

Izglītojošā darba ietvaros no pavasara līdz rudenim Uzticības tālruņa vecākie eksperti vadīja desmit radošās darbnīcas pedagogiem, kurās piedalījās 182 speciālisti. Oktobrī notika arī radošā darbnīca jaunatnes darbiniekiem «Krīzes anatomija un iespēju restarts». Savukārt bērnu digitālās drošības stiprināšanai radošajās darbnīcās «Pozitīvā komunikācija tiešsaistē» piedalījās 224 skolēni.

Atbalsts sniegts arī patvēruma meklētāju ģimenēm — no novembra līdz decembrim patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā «Mucenieki» notikušas septiņas atbalsta grupu nodarbības vecākiem, kurās piedalījās 51 vecāks un 23 bērni. BAC norāda, ka novērota pozitīva īstermiņa ietekme uz dalībnieku labizjūtu.

Vienlaikus Krīzes intervences komanda 2025. gadā iesaistījās 28 krīzes gadījumos, kas visbiežāk bija saistīti ar bērna nāvi, pašnāvību, smagām vardarbības situācijām vai nopietniem konfliktiem izglītības iestādēs. Kopumā psiholoģiskais atbalsts sniegts 122 bērniem, 137 pedagogiem, 18 speciālistiem un 57 ģimenes locekļiem.

BAC uzsver, ka aiz statistikas datiem ir konkrēti bērni, jaunieši un ģimenes, kuriem savlaicīgs un profesionāls atbalsts bijis izšķirošs, un darbs bērnu labbūtības veicināšanā tiks turpināts arī turpmāk.

Kā vēstīts, BBAC neviens finanšu resurss nav tērēts lieki, preses konferencē žurnālistiem pēc publiski izskanējušās informācijas par BAC izmaksātajām prēmijām, atlīdzībām un citiem centra iepirkumiem, uzsvēra BAC vadītāja Gunita Kovaļevska.

Viņa atzina, ka publiskajā vidē pēdējā laikā ir izskenējusi daudz un dažāda informācija par BAC izmaksātajām prēmijām un atlīdzībām. Pēc Kovaļevskas teiktā, izskenējušie skaitļi neatbilst realitātei. Tostarp arī publiski izplatītais skaitlis par Kovaļevskas it kā mēneša atalgojumu patiesībā esot bijis divu mēnešu atalgojums un tam pieskaitīts arī atvaļinājuma pabalsts.

Patlaban BAC ir 86 nodarbinātie pamatdarbībā un 40 nodarbinātie dažādos projektos, savukārt vakantas ir 13 amata vietas.

Tāpat publiski esot raisījušās diskusijas par BAC ārpakalpojumiem un komunikāciju, kā arī citiem jautājumiem. «Bērnu aizsardzības sistēmā strādājošie cilvēki strādā ar pilnu atdevi un neviens cents nav nelietderīgi samaksāts vai iztērēts. Nevienam nav nekas iedots tāpat vien,» teica Kovaļevska.

Jau ziņots, ka labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) bija uzdevis BAC sniegt sabiedrībai un medijiem skaidru un pilnīgu informāciju par «Eiropas Sociālā fonda Plus» (ESF+) projektu mērķiem, aktivitātēm un izdevumu struktūru, ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušos jautājumus par projektu komunikācijas izmaksām.

BAC vēlāk skaidroja, ka būtisks uzsvars un līdzekļi komunikācijas aktivitātēm BAC ESF+ līdzekļu izmantošanas projektos paredzēts, jo tā vairojot iespējas savlaicīgi novērst bērnu tiesību pārkāpumus, stiprinot sabiedrības izpratni, spējas atpazīt riskus un zināšanas par palīdzības saņemšanas iespējām.

Kā aģentūrai LETA sabiedrības uzmanību piesaistījušos projektus skaidroja BAC, bērnu tiesību aizsardzība daudzos gadījumos kavējas nevis ļaunprātības, bet informācijas trūkuma, nezināšanas vai novēlotas rīcības dēļ. Komunikācija šajos projektos netikšot izmantota iestādes popularizēšanai, bet gan būšot praktisks instruments prevencijai, risku agrīnai atpazīšanai un sistēmas efektīvākai darbībai bērna interesēs.

Centrs sola, ka komunikācijas aktivitāšu mērķis būšot panākt, lai vecāki, bērni un līdzcilvēki spētu laikus pamanīt vardarbības, atstāšanas novārtā vai emocionāla pārdzīvojuma pazīmes, kā arī zinātu, kur vērsties pēc palīdzības. Vienlaikus komunikācija būšot vērsta uz to, lai dažādu institūciju speciālistiem būtu vienota un skaidra izpratne par rīcības soļiem un atbildībām bērnu aizsardzībā.