Augulis: Valdības piedāvātajam likumprojektam par Rīgas domes atlaišanu jābūt tiesiski pareizam

Pirms lemt par nostāju attiecībā uz gaidāmo likumprojektu ZZS vēlas sagaidīt, lai Ministru kabinets to pieņem. Kā uzsvēra Augulis, neviens vēl nav redzējis, kāds būs šī likumprojekta teksts.

Politiķis akcentēja, ka «bezprecedenta tiesiskuma apstākļos, kad Saeima nepilda pašas pieņemtus likumus», ir svarīgi redzēt, vai normatīvā akta projekts, ar ko plānots atlaist Rīgas domi, būs tiesiski atbilstošs.

Paralēli skatāmos likumprojektus, kas ļautu ārkārtas vēlēšanās Rīgas domi ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem, ZZS neatbalsta, jo tas neesot tiesiski pareizs, norādīja Augulis.

Politiķis pauda, ka, visdrīzāk, ZZS piedalīsies ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās, ja tādas notiks, un darīs to kopā kā divu partiju apvienība. ZZS veido divas pamatpartijas — Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija.

Kā ziņots, VARAM nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi neesot spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām — nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Ministrs Juris Pūce (AP) piektdien speciāli sasauktā preses konferencē paziņoja, ka VARAM ir izstrādājusi likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, kurš šodien tiks izsūtīts saskaņošanai, lai pēc tam to iesniegtu izskatīšanai Ministru kabinetā.

Par Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanu datumu likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februāris, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts.

Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz Rīgas domē iecelt pagaidu administrāciju.

Rīgas domē kopumā strādā 60 deputāti. Pašreizējā sasaukumā domē ir ievēlēti pārstāvji no sešiem politiskajiem spēkiem — partijas «Vienotība», «Latvijas attīstībai», «Saskaņa», «Gods kalpot Rīgai», Jaunās konservatīvās partijas un nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK.