«Augstsprieguma tīkls»: Neapstiprinot jaunos tarifus, 2023.gadā katrs mēnesis uzņēmumam nesīs sešu miljonu eiro zaudējumus

Kā aģentūrai LETA skaidroja AST pārstāve Elīna Grīvāne, strādāšana ar zaudējumiem samazina ieguldījumiem, tai skaitā Sinhronizācijas projektiem, pieejamos resursus. Lai arī AST ir spējusi piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu vairāk nekā 300 miljonu eiro apjomā, tomēr joprojām daļa ieguldījumu jāsedz no pašu resursiem. Ieguldījumi pārvades sistēmā ir nozīmīgi droša un kvalitatīva pārvades pakalpojuma sniegšanai, īpaši esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad ir tik būtiski nodrošināt enerģētisko neatkarību. Tāpat tas potenciāli negatīvi ietekmē AST kredītreitingu, kā rezultātā pieaugs AST izmaksas par aizņēmumiem. Turklāt, strādāšana ar zaudējumiem ietekmē arī valsts budžetu — AST tā nespētu iemaksāt valsts budžetā dividendes plānotajā apmērā.

Atbilstoši plānotajiem kopējiem ieņēmumiem no elektroenerģijas pārvades AST pārvades tarifu projektā plānots palielināt 2,1 reizi, savukārt sadales sistēmas operatora AS «Sadales tīkls» plāno palielināt elektroenerģijas sadales tarifu par vidēji 75%. Pašreiz paredzēts, ka AST tarifs varētu stāties spēkā 2023.gada 1.martā, bet «Sadales tīkla» tarifs — 2023.gada 1.jūlijā.

Jēkabsone skaidroja, ka atbilstoši regulējumam AST esošais tarifs ir spēkā līdz 2022.gada 31.decembrim, un 2023.gada 1.janvārī jāstājas spēkā jaunajam tarifam.

Viņa uzsvēra, ka AST pēc iespējas ātri jāpārskata elektroenerģijas pārvades tarifs, jo šobrīd spēkā esošais tarifs nesedz uzņēmuma izmaksas. «Katrs mēnesis 2023.gadā, kad nav stājies spēkā jauns pārvades pakalpojumu tarifs, uzņēmumam nesīs sešu miljonu eiro zaudējumu,» teica AST vadītāja.

Šobrīd izstrādātājā tarifu projektā ir iekļauta pārslodzes maksas izmantošana 54,3 miljonu eiro apmērā, ES līdzfinansējums 300 miljonu eiro apmērā, kā arī efektivizācijas pasākumi un izmaksu optimizācija. Savukārt tarifā vēl nav iekļauts atbalsts elektroenerģijas cenai 50% apmērā, kas piemērojams virs cenas 160 eiro par megavatstundu (MWh), kā arī aktuālā elektrības cenas prognoze. 

«Sadales tīkla» valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons norādīja, ka uzņēmums jau pēdējo četru gadu laikā ir veicis reorganizāciju, darbinieku skaita optimizāciju, tehnisko bāžu samazināšanu. 

Vienlaikus viņš pauda, ka, pārplānojot un uz nākotni fiksējot elektrības cenas, varētu sasniegt 15% samazinājumu iesniegtajā tarifu projektā.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis skaidroja, ka šobrīd ir redzami veidi, kā, mainot pieeju, samazināt tarifu pieaugumu. To varētu izdarīt, piemēram, mainot pieņēmumus attiecībā uz nākotnes elektroenerģijas cenām.

Finanšu ministrijas pārstāve Olga Bogdanova skaidroja, ka ir jāatrod veidi, lai piedāvātie tarifi būtu pēc iespējas mazāki, un, ja AST un «Sadales tīkls» nevarēs atrast papildu ietaupījumus, risinājums jāatrod valstij. 

Viņa skaidroja, ka pašreiz ir identificēti deviņi iespējamie virzieni iesniegto tarifu samazināšanai, un līdz 20.decembrim ministru prezidentam jāiesniedz analīzi, kurš no risinājumiem varētu būt labāks.

Vairāki deputāti norādīja, ka nav skaidrs, kāpēc valsts kapitālsabiedrības laikā, kad valstī ir augsta inflācija un būtiski kāpj enerģētikas cenas, savos ienākumos ierēķina arī peļņu. Jēkabsone skaidroja, ka šobrīd AST ir ar likumu noteikta, regulēta peļņa.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Linda Matisone sēdes noslēgumā teica, ka komisija aicina AST un «Sadales tīklu» steidzami koriģēt un iesniegt jaunus tarifu projektus, ņemot vērā to ietekmi uz uzņēmumu konkurētspēju, atjaunīgo ražošanu un mājsaimniecību finansiālo slogu. Tāpat komisija aicina Finanšu ministriju izvērtēt, vai tarifu koriģēšanas rezultātā būs vajadzīgi kādi atbalsta pasākumi sabiedrībai, un ja ir, tos virzīt uz Ministru kabinetu.

Matisone arī aicināja AST un «Sadales tīklu» uzlabot savstarpējo komunikāciju, ņemot vērā, ka primāri ir nodrošināt pakalpojumu sabiedrībai, nevis gūt peļņu. 

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē «Nasdaq Riga» parāda vērtspapīru sarakstā.

AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS «Conexus Baltic Grid» («Conexus») lielākais akcionārs — kompānijai pieder 68,46% «Conexus» akciju.

Savukārt «Sadales tīkls» ir valstij piederošajā «Latvenergo» koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.