Atsevišķos vilcienu reisos pasažieri ar Covid-19 sertifikātu drīkstēs nelietot mutes aizsegu

Plānots, ka speciālie vagoni tiks nodrošināti katru dienu vilcienā Nr.704 Rīga (plkst.16.31) — Krāslava (plkst.19.48) un vilcienā Nr.703 Krāslava (plkst.5.48) — Rīga (plkst.9), kā arī brīvdienās vilcienā Nr.702 Rīga (plkst.11.31) — Rēzekne II (plkst.14.15) un vilcienā Nr.701 Rēzekne II (plkst.15.17) — Rīga (plkst.18).

Šo reisu speciālajos vagonos pasažieri un konduktori-kontrolieri varēs nelietot mutes un deguna aizsegus, kā arī tajos nebūs jāievēro noteiktais pasažieru skaita ierobežojums, kas citos vagonos ir 85% no ietilpības.

Izmaiņas stāsies spēkā no 15.septembra. «Izmēģinājuma kārtā mēs organizēsim šos reisus līdz septembra beigām, kad izvērtēsim to lietderību un pieņemsim lēmumu par to tālāku organizēšanu,» skaidroja «Pasažieru vilciena» pārstāvis.

Vienlaikus Krutovs informēja, ka īpašo vagonu pasažieriem jāņem vērā, ka mutes un deguna aizsegs būs nepieciešams, lai brauciena laikā varētu apmeklēt labierīcības blakus vagonā. Tāpat pasažieriem, kas vēlēsies izmantot īpašos vagonus saviem braucieniem, līdzi jāņem arī personu apliecinošs dokuments — pase vai ID karte.

Vaicāts par pasažieru kontroles praktisko pusi, Krutovs minēja, ka pašlaik uzņēmumā ir izveidotas darba grupas, kas aktīvi risina šo jautājumu, lai varētu tehniski bez liekiem sarežģījumiem nodrošināt Covid-19 sertifikātu kontroli, taču jau šobrīd lielākā daļa konduktoru -kontrolieru rokas terminālu ir aprīkoti ar sertifikāta nolasīšanas lietotni «Covid-19 Verify».

Sabiedrības informēšana par speciālajiem vagoniem tiks veikta saskaņā ar jau ierasto kārtību un izmantojot uzņēmuma rīcībā esošos komunikāciju kanālus un rīkus.

Komentējot potenciālos sarežģījumus, Krutovs atzina, ka, izvērtējot situāciju, patlaban jau identificēti vairāki operacionāli un tehniski riski. Cita starpā viņš minēja lietotnes tehniskus sarežģījumus sertifikātu nolasīšanā, grūtības verificēt pasažiera uzrādīto dokumentu, kā arī iespējamu reisu aizkavēšanos līdz ar lielāku laika patēriņu, validējot sertifikātus stacijās pie iekāpšanas vilcienā.

«Tomēr kopumā esam pozitīvi noskaņoti un ceram ātri un efektīvi atrisināt visas kritiskās situācijas,» uzsvēra Krutovs.

LETA jau vēstīja, ka sabiedriskajā transportā pasažieru skaita maksimālā ietilpība palielināta līdz 80% līdzšinējo 65% vietā, savukārt komerciālo maršrutos pārvadātājiem, kā arī valstspilsētu pārvadātājiem būs ļauts organizēt pārvadājumus, kuros uzņems pasažierus tikai ar sadarbspējīgiem Covid-19 sertifikātiem.

Satiksmes ministrijā (SM) skaidroja, ka maksimālās ietilpības palielināšana saistīta ar skolnieku mācību atsākšanos klātienē no 1.septembra, kas būtiski ietekmēs pasažieru plūsmas apmērus. Savukārt, ievērojot pašreiz noteiktos ierobežojumu attiecībā uz pārvadājamo pasažieru apjomu sabiedriskajos transportlīdzekļos, SM prognozē būtisku pasažieru plūsmas pieaugumu, kas var radīt pārvadātājiem problēmas ar visu pasažieru nogādāšanu nepieciešamajā galapunktā.

Valdībā apstiprinātie grozījumi nosaka, ka sabiedriskā transporta pārvadātājs organizē iekāpšanu un izkāpšanu tā, lai pasažieru skaits transportlīdzeklī nepārsniedz 80% no tā ietilpības, vai 85% no tā ietilpības, ja nepieciešams uzņemt pasažierus pieturvietās ārpus reģionālās nozīmes maršrutu galapunktiem.

Kā skaidroja ministrijā, sākoties jaunajam mācību gadam, sagaidāms ievērojams pasažieru plūsmas pieaugums — līdz 50% autobusu satiksmē un līdz 15% vilcienu satiksmē. Tāpēc sabiedriskā transportā noteikta papildu vēdināšana — izmantojot automātiskās ventilācijas sistēmas vai atverot lūkas un logus, katrā pieturvietā atverot visas durvis pasažieru iekāpšanas pusē, kā arī, ja laikapstākļi ir piemēroti, ik pēc 30 minūtēm pieturvietās atverot durvis uz piecām minūtēm. Lai informētu pasažierus par nepieciešamību vēdināt transportlīdzekli, pārvadātājam transportlīdzekļa salonā jāizvieto informācija par aizliegumu pašrocīgi aizvērt logus.

Vienlaikus grozījumi paredz rast iespēju valstspilsētu maršrutu tīklā, reģionālās nozīmes komerciālajos reisos un vilcienu maršrutos pārvadātājiem pārvadāt pasažierus, kuriem ir sadarbspējīgie testēšanas pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāti.

Komerciālajos maršrutos pārvadātājiem būs ļauts organizēt arī braucienus, kuros transportlīdzeklī tiek uzņemti tikai pasažieri ar sadarbspējīgu testēšanas, vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Līdz šim prasību par maksimālo ietilpību bija jāievēro arī komercreisu pārvadātājiem. Savukārt līdz ar grozījumiem attiecīgo prasību var neievērot, ja transportlīdzeklī tiek uzņemti tikai pasažieri ar sadarbspējīgu testēšanas, vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Pasažieri un transportlīdzekļa vadītājs šajos reisos varēs arī nelietot mutes un deguna aizsegus.

Pašreiz komerciālie reisi tiek veikti maršrutā Rīga-Daugavpils, taču tuvākajā laikā Autotransporta direkcija plāno ieviest komerciālos reisus arī Pierīgā.

Attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem ar vilcieniem, grozījumi paredz noteikt, ka vilcienu maršrutos, kuros biļetes tiek pārdotas ar numurētām sēdvietām, pārvadātājs var organizēt pārvadājumus atsevišķos vagonos, ievērojot prasību par nepieciešamiem sertifikātiem.

Jau ziņots, ka «Pasažieru vilciens» pērn strādāja ar 42,63 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 24,9% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 1,8% un bija 1,013 miljoni eiro. Savukārt pērn pirmajā pusgadā «Pasažieru vilciena» apgrozījums bija 21,306 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa bija 570 785 eiro.

«Pasažieru vilciens» ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no «Latvijas dzelzceļa» veiktajām funkcijām. Iepriekš «Pasažieru vilciens» 100% bija «Latvijas dzelzceļa» meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.