Atkritumu apsaimniekotāja «Piejūra» vadībai nosacīts sods un jāatlīdzina valstij 4,83 miljoni eiro

Uzņēmuma valdes loceklis Ēriks Zaporožecs, bijušais atkritumu poligona vadītājs Ingvars Lerhs un esošais poligona vadītājs Inārs Zaļums apsūdzēti par to, ka «Piejūra» no 2019.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.martam izvairījās no dabas resursu nodokļu nomaksas un pārkāpa atkritumu apsaimniekošanas noteikumus.

Kurzemes rajona tiesa atzinusi visus trīs apsūdzētos par vainīgiem. Zaporožecam piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz gadu un pieciem mēnešiem un piemērots liegums ieņemt vadošu amatu nozarē uz trim gadiem, Lerham piespriests 150 stundu sabiedriskais darbs un liegums ieņemt amatu uz diviem gadiem, bet Zaļumam noteikts nosacīts brīvības atņemšanas sods uz pusgadu un liegums ieņemt amatu uz diviem gadiem.

Tāpat spriedums paredz piedzīt solidāri no Zaporožeca un Lerha valsts labā kompensāciju par mantisko zaudējumu 4 507 499,77 eiro, no «Piejūras» un Zaporožeca — vēl 230 937,50 eiro, bet no «Piejūras», Zaporožeca un Zaļuma — vēl 90 664 eiro.

Tiesā informēja, ka pilns spriedums krimināllietā būs pieejams 30.novembrī, un desmit dienu laikā to būs iespējams pārsūdzēt.

«Piejūras» īpašnieki — Talsu novada, Tukuma novada un Jūrmalas pašvaldības — no komentāriem atturēsies, līdz tiks saņemts pilnais tiesas spriedums.

LETA jau vēstīja, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests 2020.gada martā diennakti dzēsa degošus atkritumus «Piejūras» atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijas teritorijā Dienvidu ielā 1, Tukumā. Kopumā angārā dega atkritumi 15 kvadrātmetru platībā un laukumā — presēti atkritumi 2000 kvadrātmetru platībā.

Valsts vides dienests 2020.gada augustā paziņoja, ka, izmantojot tiešsaistes videonovērošanas kameru ierakstus, izdevies pārliecināties, ka ugunsgrēka skartā «Piejūra» noglabāšanai nodevusi vairāk atkritumu nekā apgalvojusi.

Valsts policija izmeklēšanā 2020.gadā secināja, ka «Piejūra» laikā no 2019.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.martam, pārkāpjot atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, radīja būtisku kaitējumu dabai un Latvijas saimnieciskajām interesēm 4 056 788 eiro apmērā un izvairījās no dabas resursu nodokļa nomaksas 971 822 eiro apmērā.