«Latvijas pasta» padomes locekļi — padomes priekšsēdētājs Raimonds Dūda un padomes loceklis Ivars Blumbergs — atkāpušies no amata, jo sadarbība un komunikācija ar Satiksmes ministriju ir nonākusi strupceļā un nav vērsta uz konstruktīvu darbu pie kopīga mērķa nodrošināt un attīstīt konkurētspējīgu uzņēmumu, kas veic tā statūtos paredzēto darbību.
«Latvijas pasta» padomes paziņojums par amatu atstāšanu iesniegts Satiksmes ministrijai.
Kompānijas padomes locekļu paziņojumā pausts, ka sūtījumu pakalpojumu nozare pasaulē un arī Latvijā strauji attīstās, un konkurence rosina mainīties arī «Latvijas pastu», tāpēc vairāk nekā gadu noritēja darbs pie jaunās stratēģijas projekta izstrādes.
Nospraustais kurss paredz mainīt kompānijas esošo biznesa modeli un būtiski uzlabot uzņēmuma procesus, lai tie atbilstu mūsdienu nozares specifikai un sabiedrības aktuālajām vajadzībām, kā arī veicināt «Latvijas pasta» izaugsmi un uzlabot uzņēmuma finanšu rādītājus. Stratēģijas projekta izstrādes procesā bija iesaistīti arī Satiksmes ministrijas atbildīgie ierēdņi, kuri, tāpat kā ministrijas pārstāvji, bija informēti par «Latvijas pasta» tīkla reorganizāciju, norādīts «Latvijas pasta» padomes locekļu paziņojumā.
«Tāpēc pārsteidzošs un neizprotams ir komunikācijas veids, stils un kanāli, ko pēdējās nedēļās izvēlējās satiksmes ministra birojs, būtiskus jautājumus nevis risinot tieši ar uzņēmumu, bet publiskojot sociālajos tīklos. Tikpat negaidīts bija ministra biroja sociālajos tīklos paustais sašutums un publiskais pieprasījums – skaidrot uzņēmuma labāko darbinieku apbalvošanas pasākuma izmaksas, kuras Satiksmes ministrija bija iepriekš redzējusi un akceptējusi,» uzsvērts paziņojumā.
Tāpat «Latvijas pasta» padomes locekļu paziņojumā pausts, ka, nākot no biznesa vides un pieņemot izaicinājumu kļūt par «Latvijas pasta» padomes locekļiem, tika saskatīta iespēja attīstīt un veidot kompāniju par mūsdienīgu un veiksmīgu uzņēmumu, kas spēj dot pienesumu Latvijas ekonomikai. «Bija skaidrs, ka tas nebūs viegli, jo visi pārmaiņu procesi sastopas ar pretestību,» piebilsts paziņojumā.
Padomes paziņojumā arī minēts, ka sabiedriskajā telpā daudz tiek diskutēts par Latvijas tautsaimniecības atpalicību no citām Baltijas valstīm, par zemo Latvijas darba ražīgumu un produktivitāti.
«Lai sasniegtu rezultātu ir jāmainās un jāpilnveidojas katram, arī «Latvijas pastam» un sabiedrībai kopumā. Neviens cits mūsu vietā to nedarīs. Pasta nodaļu, kurās ir ļoti neliels klientu apmeklējums, transformācija un pasta pakalpojuma nodrošināšana racionālā veidā vistiešākā mērā ir solis, lai mazinātu Latvijas tautsaimniecības atpalicību,» uzsvērts paziņojumā.
Tāpat tajā atzīmēts, ja «politiskā skatuve ir būtiskāka un nav drosmes realizēt nepopulārus, bet uzņēmuma nākotnei un Latvijas ekonomikai būtiskus lēmumus, tad neredzam iespēju turpināt pildīt savus «Latvijas pasta» padomes locekļu pienākumus».
Kompānijas padomes locekļi arī norāda, ka «Latvijas pasts» arī ļoti sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos ir sācis strādāt ar peļņu.
«Izskaustas iepriekšējās vadības laikā radītas nopietnas izsaimniekošanas shēmas, par kurām esam informējuši arī Latvijas tiesībsargājošās iestādes. Izveidota spēcīga valdes un vadības komanda, radīts ilgtspējīgs un konkurētspējīgs stratēģijas projekts. Ir radīti visi priekšnosacījumi, lai «Latvijas pasts» varētu kļūt par līderi kvalitatīvu iekšzemes un pārrobežu pasta un loģistikas pakalpojumu jomā Baltijas valstīs,» norāda kompānijas padomes pārstāvji.
LETA jau vēstīja, ka «Latvijas pasts» nolēma apturēt pasta nodaļu reorganizācijas plānu, kas paredzēja šogad slēgt 105 no 176 pasta nodaļām.
Kompānijā skaidroja, ka pēc «Latvijas pasta» un Satiksmes ministrijas pārstāvju diskusijas pasta nodaļu reorganizācija tika apturēta, lai uzņēmums veiktu papildu izpēti un piedāvātu pasta nodaļu attīstībai ne tikai «Pastnieks mājās» risinājumu, bet arī citus alternatīvus scenārijus, un atkārtoti konsultētos ar ieinteresētajām pusēm — pašvaldību vadītājiem, iedzīvotāju biedrībām un citiem.
Finanšu aprēķini liecina, ka reorganizācijas apturēšana vai kavēšana prasīs valsts subsīdijas no 2,1 miljona eiro līdz četriem miljoniem eiro. Aplēstās izmaksas neietver šo pasta nodaļu modernizēšanu un inflācijas efektus. Tādējādi šā gada pirmajā pusgadā uzņēmums kopā ar ieinteresētajām pusēm plāno atkārtoti un padziļināti izvērtēt, kā vēl var sniegt pasta un finanšu pakalpojumus klātienē.
«Latvijas pasta» apgrozījums 2022.gadā bija 100,009 miljoni eiro, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2021.gadā, kā arī uzņēmums strādāja ar 2,21 miljona eiro peļņu pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.
«Latvijas pasts» nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. «Latvijas pasts» ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 2300 darbinieku.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.