Atbalsts komunālo pakalpojumu apmaksai: kam ir tiesības to saņemt?

Apkure, ūdens, apsaimniekošana: kādus pakalpojumus palīdz segt dzīvokļa pabalsts

Pabalsta mājokļa izdevumu apmaksai apmēru aprēķina pēc šādas formulas:

P = GMI x Koef.+K – I, kur:

P – mājokļa pabalsta apmērs;

GMI – garantētā minimālā ienākumu līmeņa summa klientam;

Koef. — noteikts normatīvajos aktos par sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem;

K – ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītajās maksājumu kvītīs norādīto izdevumu summa;

I – klienta ienākumi (ieskaitot attiecīgajā mēnesī saņemto pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai).

Pabalstu dzīvojamās telpas īres vai apsaimniekošanas maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai var pieprasīt reizi trijos mēnešos, bet kurināmā iegādei — vienu reizi kalendārajā gadā.

Ja iedzīvotājam triju mēnešu laikā pēc iesnieguma par dzīvokļa pabalsta aprēķināšanu iesniegšanas mainās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, sociālais dienests, pamatojoties uz klienta iesniegtajiem dokumentiem, veic pabalsta aprēķinu par šo periodu atbilstoši faktiskajai situācijai.

Kā pieteikties?

Pirms pabalsta piešķiršanas sociālie darbinieki izvērtē mājsaimniecības finansiālo stāvokli. Pieteikums jāiesniedz savas pašvaldības sociālajā dienestā, pievienojot visus nepieciešamos dokumentus, kas apliecina ar mājokļa lietošanu saistītos izdevumus, kā arī mājsaimniecības reālos ienākumus.

Kā ir mainījies dzīvokļa pabalsta apmērs?

Šajā apkures sezonā ir jūtami samazinājies palīdzības apjoms iedzīvotājiem komunālo pakalpojumu apmaksai. Proti, 2024. gada decembrī Saeima pieņēma grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, mainot dzīvokļa pabalsta aprēķināšanas kārtību.

Saskaņā ar likumu dzīvokļa pabalstu Latvijā var saņemt visi iedzīvotāji (mājsaimniecības), kuru ienākumi pēc komunālo maksājumu un dzīvokļa īres maksas nomaksas ir mazāki par garantēto minimālo ienākumu, kas reizināts ar īpašu koeficientu.

Aplūkosim, kā mainās pabalsta apjoms mājsaimniecībām ar atšķirīgu sastāvu.

1. Piemēram, 2024. gadā saskaņā ar regulējumu, ja vientuļam pensionāram pēc visu komunālo pakalpojumu un dzīvokļa apsaimniekošanas (īres) izdevumu apmaksas palika mazāk par 342,5 eiro (GMI — 137 eiro, reizināti ar koeficientu 2,5), pašvaldība kompensēja starpību – dzīvokļa pabalsta veidā.

No 2025. gada 1. janvāra koeficients dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai vientuļajiem pensionāriem un invalīdiem tiks samazināti no 2,5 uz 2,1, savukārt garantētais minimālais ienākums tika palielināts no 137 eiro līdz 166 eiro par pirmo vai vienīgo ģimenes locekli un no 97 eiro līdz 116 eiro par katru nākamo ģimenes locekli.

Saskaņā ar jauno aprēķinu vientuļais pensionārs vai invalīds var saņemt dzīvokļa pabalstu, ja pēc noteikumos noteikto komunālo maksājumu apmaksas viņa ienākumi mēnesī ir mazāki par 348,6 eiro. Šādā gadījumā pabalsta aprēķinā nekas nemainās.

2. Aprēķinot dzīvokļa pabalstu ģimenēm (mājsaimniecībām), kurās ir tikai pensionāri, invalīdi un bērni, pērn tika piemērots koeficients 2, bet 2025. gadā šis koeficients ir samazināts līdz 1,7.

Parēķināsim. Iepriekš ģimene, kurā ir divi pensionāri vai invalīdi, varēja saņemt pabalstu, ja mājsaimniecībai pēc komunālo pakalpojumu apmaksas bija mazāk nekā 468 eiro mēnesī. Šogad šāda ģimene mājokļa pabalstu saņems, ja tai būs mazāk nekā 479,4 eiro. Arī šajā gadījumā ģimenei neko nav zaudējusi, jo ir palielināts garantētais minimālais ienākums.

3. Visām pārējām mājsaimniecību kategorijām atbalsta koeficients šogad ir samazināts no 1,5 līdz 1,3. Piemēram, ģimene ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem pagājušajā gadā varēja saņemt dzīvokļa pabalstu, ja pēc visu komunālo izdevumu segšanas atlika mazāk nekā 642 eiro.

Šogad ģimene var pretendēt uz pabalstu, ja no kopējiem ienākumiem pēc ar dzīvokli saistīto  rēķinu apmaksas paliek mazāk nekā 668,2 eiro mēnesī. Tātad arī šai iedzīvotāju kategorijai summa ir palielinājusies.

Kas tieši tiek apmaksāts

Pozīcijas, kas tiek ņemtas vērā, sniedzot sociālo palīdzību komunālo pakalpojumu apmaksai mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, ir noteiktas MK noteikumos Nr. 809 un attiecīgajos pašvaldību noteikumos:

* īres maksa un mājokļa uzturēšanas un apsaimniekošanas izmaksas;

* apkure;

* aukstais un karstais ūdens;

* dabasgāze;

* kanalizācija un notekūdeņi;

* sadzīves atkritumu izvešana;

* telekomunikāciju un interneta pakalpojumi — 20 eiro pirmajam ģimenes loceklim un 10 eiro katram nākamajam ģimenes loceklim;

* ūdens skaitītāja uzstādīšanas izmaksas.

Svarīgi: dzīvokļa pabalsta pieprasītājam reizi trijos mēnešos sociālajā dienestā jāiesniedz kvītis par īri, komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.

Pabalsta piešķiršanas nosacījumi

Kādi citi kritēriji tiek ņemti vērā, piešķirot sociālo palīdzību, izņemot ģimenes locekļu kopējos ikmēneša ienākumus? Gadās, ka pensionārs ar mazu pensiju piesakās palīdzībai, bet viņam tiek atteikts, jo, redz, esot atlikta liela “zārka” nauda.

Kādiem kritērijiem jāatbilst pretendentiem uz sociālo palīdzību?

1. Mājsaimniecības locekļu deklarētā un faktiskā dzīvesvieta ir pašvaldības administratīvajā teritorijā.

2. Mājsaimniecības uzkrājumi nepārsniedz 313 eiro uz galveno personu un 219 eiro uz katru nākamo mājsaimniecības locekli.

3. Mājsaimniecībai pieder ne vairāk kā viena automašīna (ja mājsaimniecībā ir bērni, ne vairāk kā divi motorizēti transportlīdzekļi) utt.

4. Pieteikuma iesniedzējam var piederēt tikai dzīvoklis, kurā viņš dzīvo.

(Sīkāku informāciju par mājsaimniecības finansiālo stāvokli, pieprasot pabalstu, var atrast šeit).

Maznodrošinātas un trūcīgas personas statuss

Šogad ir paaugstināts minimālais ienākumu slieksnis, lai trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji varētu saņemt pašvaldību sociālo palīdzību.

Sakarā ar vidējo ienākumu mediānas izmaiņām no 1. janvāra garantētais minimālais ienākumu slieksnis ir:

* pirmajam vai vienīgajam mājsaimniecības loceklim — 166 eiro (iepriekš 137 eiro);

* pārējām personām mājsaimniecībā — 116 eiro (iepriekš — 96 eiro).

Ienākumu slieksnis, no kura tiek piešķirts trūcīgas mājsaimniecības statuss:

* pirmajam vai vienīgajam mājsaimniecības loceklim — 377 eiro (iepriekš — 343 eiro);

* pārējiem mājsaimniecības locekļiem — 264 eiro (iepriekš 240 eiro).

Maksimālais maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis šogad ir:  

* pirmajam vai vienīgajam mājsaimniecības loceklim — 604 eiro (iepriekš — 549 eiro);

* pārējiem mājsaimniecības locekļiem — 423 eiro (iepriekš — 384 eiro).

Minimālo ienākumu slieksni mājsaimniecībai ar zemiem ienākumiem nosaka pašvaldības savos saistošajos noteikumos…

Sagatavoja Lana VASILJEVA