AT vērtēs krimināllietu pret bijušajām «Rīgas centrāltirgus» amatpersonām par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu

Lietas izskatīšanas datums vēl nav ieplānots.

Jau vēstīts, ka lietā apsūdzēts bijušais «Rīgas centrāltirgus» valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs, bijušais iepirkumu komisijas vadītājs Vitālijs Litvins, kā arī Jānis Zuševics un Romāns Fjodorovs. Piektais apsūdzētais ir nu jau mirušais Jānis Veners.

Apsūdzība izvirzīta pēc Krimināllikuma 318. panta trešās daļas par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas. Par to draud brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Tāpat viņi apsūdzēti pēc Krimināllikuma 179. panta trešās daļas par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā, par ko soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Bijušais «Rīgas centrāltirgus» valdes priekšsēdētājs un iepirkumu komisijas vadītājs saukti pie kriminālatbildības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Apsūdzētajiem inkriminētie noziegumi veikti no 2014. gada aprīļa līdz 2015. gada jūlijam.

Lietu pirms nodošanas prokuratūrā kriminālvajāšanai izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas iepriekš paziņojumā presei rakstīja, ka trīs tirgus darbinieki piesavinājās kapitālsabiedrības naudas līdzekļus lielos apmēros, kas viņu rīcībā nonāca, veicot savus darba pienākumus.

Latvijas Televīzija iepriekš ziņoja, ka nelikumīgās darbības notikušas «Rīgas centrāltirgus» tā sauktajā nakts tirgū. Tas bija saistīts ar maksu par tirdzniecības vietām.

No apsūdzēto telefonsarunām, ko ierakstījuši izmeklētāji, varēja saprast, ka viņi atskaitās par nelielām naudas summām, kas attiecīgajā dienā «iekasētas» no dažādiem tirgotājiem, kā arī par tirdzniecības vietu dalīšanu.

Rīgas pilsētas tiesa Abramovam piesprieda cietumsodu uz trīs gadiem un sešiem mēnešiem, atņemot tiesības ieņemt amatus valsts un pašvaldību iestādēs uz trīs gadiem.

Litvinam tika piespriesta brīvības atņemšana nosacīti uz trīs gadiem, bet bijušajiem uzņēmuma darbiniekiem Zuševicam un Fjodorovam tika piespriests nosacīts cietumsods uz vienu gadu. Tāpat tiesa lēma no Zuševica par labu valstij piedzīt 1860 eiro par zvērināta advokāta veikto darbu juridiskās palīdzības sniegšanā pirmās instances tiesā.

Par vainīgu atzīts arī nu jau mirušais Veners.

Tāpat tika pilnībā apmierināta cietušā uzņēmuma SIA «Rīgas nami» pieteiktā kaitējuma kompensācija. Tiesa lēma piedzīt solidāri no Abramova, Litvina, Zuševica un Fjodorova par labu «Rīgas namiem» kaitējuma kompensāciju 27 486 eiro apmērā.

Spriedums tika pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā, kas atcēla Rīgas pilsētas tiesas spriedumu daļā par Fjodorovam noteikto brīvības atņemšanas sodu un daļā par «Rīgas namu» pieteiktās kompensācijas apmierināšanu pilnībā un kaitējuma kompensācijas solidāro piedziņu no Abramova, Litvina, Zuševica un Fjodorova.

Rīgas apgabaltiesa nosprieda sodīt Fjodorovu ar brīvības atņemšanu uz desmit mēnešiem par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 179. panta trešajā daļā, piemērojot Krimināllikuma 49.prim panta pirmās daļas pirmo punktu, proti — konkrētajā lietā tika pārkāptas apsūdzētā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Atceļot Rīgas pilsētas tiesas spriedumu daļā par Fjodorovam noteikto brīvības atņemšanas sodu un samazinot noteiktā soda mēru, apelācijas instances tiesa atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu daļā par soda noteikšanu nosacīti.

Apgabaltiesa arī nolēma no Abramova, Litvina, Zuševica un Fjodorova solidāri piedzīt kaitējuma kompensāciju 21 775 eiro par labu «Rīgas namiem», bet «Rīgas namu» pieteikto kaitējuma kompensāciju 5711 eiro apmērā tiesa nolēma nenoteikt, norādot, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350. panta trešajā daļā noteikto gadījumā, ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums tika atstāts negrozīts.

Spriedums tika pārsūdzēts AT, un tagad lieta būs jāvērtē trešajā instancē.

Jau ziņots, ka 2021. gada pavasarī citā lietā stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumus, ar kuru Abramovam piespriests 13 330 eiro liels naudas sods par kukuļņemšanu un pirmstiesas procesā iegūtas informācijas izpaušanu.

Publiski pieejamajos spriedumus lasāms, ka Abramovs notiesāts par to, ka pieņēmis kukuli — degvielas karti, gatavojot iepirkumu Centrāltirgus deratizācijas un dezinsekcijas pakalpojumiem.

Tāpat Abramovs atzīts par vainīgu pirmstiesas procesā iegūtas informācijas izpaušanā, proti, viņš par pie sevis veikto kratīšanu informējis cilvēku, kas viņam šo kukuli devis. Abramovs bija iepriekš parakstījies par šādas informācijas neizpaušanu.

Bez naudas soda Abramovam arī uz diviem gadiem liegts ieņemt amatus valsts un pašvaldības institūcijās.