ASV profesors: Krievijas uzbrukuma draudi Baltijai jāuztver nopietnāk

Viņš uzskata, ka kopumā Baltijas valstis ir bijušas ļoti aktīvas un veikušas pareizus pasākumus. Arī politiski tās esot rīkojušās pareizi, mudinot Eiropu spēcīgāk atbalstīt Ukrainu un vairāk pievērsties savai aizsardzībai.

«Nav runas par to, ka jūs kaut ko nedarāt. Domāju, ka Baltijas valstis dara gandrīz visu pareizi. Taču pietrūkst naratīvu par Krievijas draudiem. Izlūkdienesti saka, ka tas nenotiek tieši tagad, bet tas nenozīmē, ka tātad tas nenotiks nekad. Tā ir tikai vēlmju domāšana, mazliet tāda kā «la-la-la zemes mentalitāte», jo [Krievijas diktators Vladimirs] Putins var mobilizēt armiju un dažu mēnešu laikā viņi būs gatavi kaut ko darīt, nodarīt kādu kaitējumu,» aģentūrai LETA uzsvēra profesors.

Šeremeta atzina, ka viņam ir zināmas domstarpības ar Latvijas politiķiem, ieskaitot ārlietu ministri Baibu Braži (JV), par to, cik neaizsargātas pret Krievijas uzbrukumiem ir Baltijas valstis.

«Uzskatu, ka tās ir neaizsargātas. Un iemesls ir tas, ka Ukraina krieviem vairs nav sasniedzams mērķis. Putins no Ukrainas ir ieguvis gandrīz visu, ko spēja. Viņš neko vairs nevar iegūt. Bet no Baltijas valstīm var,» sacīja profesors. «Ja paskatās Krievijas propagandas kanālus, tad tur skaidri runā par to, ka Krievija jau ir karā ar Baltijas valstīm. Viņi jau ir karā ar Poliju un citām Eiropas valstīm. Kādēļ gan to visu nepadarīt par īstu karu? Krievijas tauta to viegli pieņemtu. Krievi priecātos. Tas ir viss, kas Putinam vajadzīgs,» viņš piebilda.

Šeremeta brīdina, ka Krievija var arī atvilkt karaspēku no pašreizējās kaujas vietas Ukrainā, jo Ukraina negrasās vienkārši sūtīt savus cilvēkus «gaļas mašīnā» tikai tāpēc, ka Krievija atvilktu no frontes līnijas, teiksim, 200 000 cilvēku.

«Šie cilvēki ir aktīvi, apbruņoti, viņi prot karot, un viņi var tikt pārvietoti uz Baltijas reģionu. Domāju, ka tā ir ļoti reāla iespēja. Ļoti maza iespēja, bet tā pastāv,» brīdināja Šeremeta.

Viņš uzskata, ka Baltijas valstīs pietrūkst diskusiju par šādu iespēju un skaidru informatīvo kampaņu. Viņaprāt ir vairāk jāmodelē situācija, kas rastos, ja frontes līnija tiktu kaut kādā ziņā iesaldēta un pēkšņi 200 000 cilvēku liels Krievijas karaspēks stāvētu blakus Somijas un Baltijas robežai.

«Mums jādomā daudz ātrāk. Šīm sarunām ir jābūt gan politikā, gan medijos, jo, manuprāt, tas ir tas, ko Baltijas valstis varētu uzlabot. Attiecībā uz militāro gatavību, atbalstu Ukrainai, centieniem virzīt Eiropas Savienību es domāju, ka Baltijas valstis visu dara pareizi,» viņš piebilda.

Šeremeta ir pārliecināts, ka vislielākie uzbrukuma draudi Baltijas valstīm pastāv nākamo divarpus gadu laikā, kamēr vēl ASV pie varas ir Donalds Tramps.

«Tas, ka Tramps un Republikāņu partija, visticamāk, tuvākajos gados cietīs ievērojamus zaudējumus, ievērojami vājinās Putina pozīcijas. Tātad to, ko viņš spēj un vēlas izdarīt, viņš darīs tuvāko pāris gadu laikā. Kāda ir varbūtība, ka tas notiks? Es teiktu, ka tā ir maza. Kad saku, ka tas ir iespējams, es nesaku, ka varbūtība ir 90%. Es saku, ka drīzāk 10%. Turklāt, tuvojoties šai divarpus gadu atzīmei, šī iespēja aizvien samazināsies,» paskaidroja Šeremeta.

Viņš kā Ukrainas pilsonis jūtoties pateicīgs Latvijas un Baltijas cilvēkiem par viņu patieso atbalstu Ukrainai. Tieši tāpēc viņš un citi ukraiņi ļoti nevēlas, lai viņu Baltijas draugi pieļautu tādas pašas kļūdas, kādas savulaik pieļāva Ukraina, neticot Krievijas uzbrukuma iespējamībai.

«Lūdzu, neatmetiet naratīvus par to, ka Krievija nopietni apsver vai varētu apsvērt iespēju uzbrukt Baltijas valstīm. Neatmetiet to, jo daudzi ukraiņi to darīja. Ukrainas parlamenta deputāti, kuriem bija piekļuve tām pašām ziņām, kas Latvijas ārlietu ministrei vai prezidentam Volodimiram Zelenskim, neticēja, ka tas ir iespējams, ka Krievija varētu tiešām iebrukt. Viņi kļūdījās. Daudzi no mums kļūdījās. Un tāpēc mēs nevēlamies, lai kļūdītos kāds cits, jo īpaši lai mūsu draugi atkārtotu to pašu kļūdu,» uzsvēra Šeremeta.

Viņš mudināja baltiešus vienmēr būt gataviem un runāt par šādu iespējamību, runāt par iespējamajiem scenārijiem. Nevēlēšanās sacelt paniku pirms paša kara sākuma bija arī ukraiņu problēma, un tieši tāpēc ukraiņi un prezidents Volodimirs Zelenskis negribēja teikt ukraiņu tautai, ka Krievija uzbruks.

Šeremeta jau gadiem ilgi brīdina, ka pret Krievijas draudiem ir jāizturas nopietni. Turklāt tieši tagad, viņaprāt, NATO ir savā vājākajā punktā.

«Mēs maģiski ceram, ka NATO 5. pants tiks iedarbināts, tiklīdz notiks uzbrukums Baltijas valstīm. Bet vienkārši izspēlējam šo scenāriju. Ko tas vispār nozīmē? Vai tas nozīmē, ka Francija pēkšņi nosūtīs, teiksim, 20 000 karavīru uz Baltijas valstīm? ASV, iespējams, pat neiesaistīsies, tikai atgādinās, ka Eiropa amerikāņus esot nodevusi karā pret Irānu. Ja Eiropa tad neko nedarīja, tad kāpēc mums tagad sūtīt karaspēku? Tāpēc aizmirstiet par ASV. Bet Eiropa jau ir iztērējusi tik daudz līdzekļu Ukrainai, ka daudz vairs nav atlicis. Ko tad vispār nozīmē šis 5. pants? Šobrīd tas vairāk atgādina papīra tīģeri,» aģentūrai LETA sacīja ASV profesors.

Atrunas, ka nekādi izlūkošanas ziņojumi neliecina par Krievijas mobilizēšanos jaunām operācijām, viņaprāt, ir jāatmet, jo tas varot mainīties dažu dienu laikā.