Smits, uzrunājot ASV kongresmeņus, otrdien norādīja, ka, lai gan Krievija pret Ukrainu šobrīd vērš «90% savu kaujasspēju», Maskava galu galā centīsies mainīt spēku līdzsvaru un meklēt iespējas demonstrēt savu varu, kā arī radīt problēmas NATO.
«Tas ir īpaši aktuāli Baltijas reģionā,» Pārstāvju palātas Ārlietu apakškomitejas sēdē, kas bija veltīta drošības draudiem, ar kuriem saskaras Igaunija, Latvija un Lietuva, atzina Smits.
Lai gan ASV amatpersonas jau gadiem ilgi brīdinājušas par draudiem, ko Krievija rada Baltijas valstīm un NATO austrumu flangam, šī sēde demonstrēja pieaugošās bažas Vašingtonā un starp NATO sabiedrotajiem, ka šāds risks varētu kļūt daudz reālāks, ja Ukrainā tiktu panākts pamiers vai vienošanās par kara izbeigšanu.
Eiropas lietu apakškomitejas priekšsēdētājs republikānis Kīts Selfs norādīja, ka Krievija jau atjauno savu militāro potenciālu, vienlaikus turpinot karu pret Ukrainu.
«Kad šis karš beigsies, pastāv reāls risks, ka Krievija var izvietot savu kaujās rūdīto karaspēku pie Baltijas valstu robežām,» brīdināja Selfs. «Vēsture liecina, ka konflikta izbeigšanās Ukrainā nesamazinās Krievijas draudus. Tā vietā Maskava var vienkārši tos novirzīt citā virzienā.»
Smits norādīja, ka draudi jau redzami Krievijas kiberuzbrukumos, sabotāžas operācijās un hibrīdās taktikas izmantošanā, kas vērsta pret Baltijas reģionu.
«Mums jāgaida, ka Krievija pārkārtos savu spēku izvietojumu,» piebilda valsts sekretāra vietnieka palīgs, norādot, ka Maskava jau izmanto «hibrīdās operācijas pret Baltijas valstīm», lai izdarītu spiedienu uz NATO sabiedrotajiem.
Abu ASV partiju likumdevēji atkārtoti raksturoja Igauniju, Latviju un Lietuvu kā paraugu citiem NATO sabiedrotajiem, uzsverot to augsto aizsardzības izdevumu līmeni un stingro atbalstu Ukrainai.
Visas trīs Baltijas valstis ir ceļā uz ASV prezidenta Donalda Trampa prasības izpildi aizsardzībai atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), uzsvēra Smits, norādot, ka Latvija kļuva par pirmo NATO dalībvalsti, kas juridiski apņēmās sasniegt šo mērķi.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Baltijas valstis ir ziedojušas lielu daļu no saviem aizsardzības budžetiem Ukrainai.
Demokrātu pārstāvis Bils Kītings no Masačūsetsas norādīja, ka trīs Baltijas valstis kopā sniegušas Kijivai atbalstu, kas atbilst aptuveni 13% no to ikgadējiem aizsardzības izdevumiem.
«Lai sasniegtu Igaunijas ziedojuma apjomu Ukrainai attiecībā pret tās IKP, ASV būtu [Kijivai] jāsniedz vairāk nekā triljons dolāru liela palīdzība,» uzsvēra Kītings.
Smits norādīja, ka Baltijas valstis ir vienas no uzticamākajām NATO un ASV sabiedrotajām Eiropā, un atgādināja, ka tās konsekventi atbalsta Vašingtonu tādos jautājumos kā NATO izdevumi, enerģētiskā drošība un palīdzība Ukrainai.
«ASV partnerattiecības ar Baltijas valstīm ir spēcīgas, ilgstošas un stratēģiski vitāli svarīgas,» viņš uzsvēra.
Kā pierādījumu tam, ka alianse stiprina atturēšanas spējas reģionā, Smits izcēla Vācijas brigādes izvietošanu Lietuvā, NATO gaisa patruļas un daudznacionālās kaujas grupas visās Baltijas valstīs.
Tomēr vairāki demokrāti atkārtoti valsts sekretāra vietnieka palīgam uzdeva jautājumus par ziņām, ka dažas ieroču piegādes Baltijas valstīm esot aizkavējušās ASV kara dēļ pret Irānu.
Smits atzina, ka aizkavēšanās skar «noteiktus munīcijas veidus», taču Vašingtona joprojām esot apņēmības pilna piegādāt ieroču sistēmas, ko Baltijas valstis ir iegādājušās.
«Mēs ļoti cītīgi strādājam, lai nodrošinātu, ka šīs piegādes atsākas pēc iespējas ātrāk,» viņš uzsvēra.
Liela daļa noklaušināšanas bija veltīta hibrīdapdraudējumiem, tostarp kiberuzbrukumiem, bezpilota lidaparātu iebrukumiem, zemūdens infrastruktūras sabotāžai un dezinformācijas kampaņām, kurās tiek vainota Krievija un Baltkrievija.
Smits norādīja, ka NATO un Baltijas valstis arvien vairāk koncentrējas uz aizsardzību pret bezpilota lidaparātu karadarbību un kiberoperācijām, gūstot mācības tieši no kaujas lauka Ukrainā.
«Latvija, piemēram, ir lielākā bezpilota lidaparātu ražotāja Eiropā aiz Ukrainas,» apgalvoja valsts sekretāra vietnieka palīgs.
Baltijas valstis arī aktīvi rīkojas, lai samazinātu atkarību no Krievijas un Ķīnas, atzina likumdevēji un amatpersonas.
Smits norādīja, ka Baltijas valstis 2025. gada februārī pārtrauca visa veida Krievijas enerģijas importu un tagad aptuveni 80% no izmantotās sašķidrinātās dabasgāzes iepērk no ASV.
Viņš arī atzina, ka Baltijas valstis ierobežo sadarbību ar Ķīnu, jo tā sniedz atbalstu Krievijai.
«Ķīna nodrošina Krievijas aizsardzības rūpniecībai aptuveni 80% divkārša pielietojuma preču,» norādīja Smits. «Tāpēc tās (Baltijas valstis) izdara secinājumus un atdzesē savas ekonomiskās attiecības ar Ķīnu.»
Noklaušināšanā atklājās arī domstarpības par Trampa administrācijas taktiku sarunās par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu.
Demokrāti atkārtoti jautāja, vai Vašingtona izdara pietiekami spēcīgu spiedienu uz Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
Uz jautājumu, vai Ukraina un NATO var uzticēties Putina solījumam ievērot miera vienošanos, Smits atbildēja, ka Kijiva, visticamāk, paļausies uz drošības garantijām, nevis uz Maskavas solījumiem.
«Es noteikti šaubos, ka Ukraina uzticētos Putina vārdiem vienošanās ietvaros,» atzina Smits.
Viņš apgalvoja, ka ietekmīgākais ilgtermiņa atturēšanas līdzeklis būtu spēcīga, labi bruņota un tehnoloģiski attīstīta Ukrainas armija.
Smits atteicās apspriest notiekošo sarunu detaļas, taču apgalvoja, ka esot panākts progress gūstekņu apmaiņā un diskusijās par «drošu mieru».
«Mēs esam 100% apņēmušies panākt šī kara miermīlīgu atrisinājumu,» uzsvēra Smits.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.