Asociācija: Viesmīlības nozarē vēl nav sasniegts pirmspandēmijas līmenis

Viņš minēja, ka 2025. gads viesmīlības nozarei Latvijā pagājis ar stabilu atgūšanos un pakāpenisku pieprasījuma pieaugumu. Tostarp viesu un pavadīto nakšu skaits turpina atjaunoties, un ārvalstu viesu segments pakāpeniski nostiprina savu ekonomisko nozīmi.

Tomēr, pēc viņa teiktā, kopējie rādītāji vēl nav sasnieguši pirmspandēmijas līmeni, īpaši tādās kategorijās kā profesionālie pasākumi un ilgstoša uzturēšanās, kas ir izšķiroši nozares izaugsmei un fiskālajam pienesumam.

Kalniņš uzsvēra, ka viesmīlības nozare Latvijā ir būtiska pakalpojumu eksporta sastāvdaļa un nodrošina būtisku ekonomisko apriti valstī. Pēc viņa teiktā, ārvalstu viesu patēriņš tieši palielina valsts ienākumus, un nozare jāvērtē kā eksporta instruments, nevis tikai iekšējā patēriņa segments.

LVRA prezidents norādīja, ka 2025. gada nozīmīgākie izaicinājumi bija saistīti ar augstām izmaksām, darbaspēka pieejamību, administratīvās vides prognozējamību un ēnu ekonomikas ietekmi. Viņš papildināja, ka legālajiem uzņēmumiem tas nozīmē sarežģītākus investīciju lēmumus un ierobežotas iespējas attīstīt pakalpojumu modernizāciju, darbinieku sagatavošanu un kvalitātes celšanu. Savukārt ēnu ekonomikas esamība kavējot godīgu konkurenci un samazina valsts budžeta ieņēmumus.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas atpalicība reģionālajā konkurētspējā patlaban nav saistīta ar nodokļu likmēm, jo tās Baltijas valstīs ir salīdzināmas. Tomēr izšķirošais faktors ir tas, ka Lietuva un Igaunija mērķtiecīgi vairāk iegulda ārvalstu viesu piesaistē, starptautiskajā mārketingā, profesionālo pasākumu un konferenču attīstībā, kā arī eksportspējīgu tūrisma produktu popularizēšanā. Kalniņš piebilda, ka šie ieguldījumi ir aptuveni trīs līdz četras reizes lielāki salīdzinājumā ar Latviju un nodrošina lielāku viesu plūsmu, ilgāku uzturēšanos un augstāku kopējo ekonomisko atdevi visā valstī.

Tādējādi Lietuvā tūrisma eksporta pienesums sasniedz 1,8 miljardus eiro gadā, Igaunijā — 1,5 miljardus eiro, savukārt Latvijā — 1,2 miljardus eiro. Kalniņš uzsvēra, ka Latvijas rādītājs ir ievērojams un nozīmīgs valsts eksporta struktūrā, tomēr tas atpaliek no kaimiņvalstīm tieši nepietiekamas starptautiskās mārketinga un viesu piesaistes stratēģijas dēļ.

Kalniņš norādīja, ka nākamajā gadā nozares prioritātes ir skaidras, tostarp ir nepieciešama prognozējama uzņēmējdarbības vide, ēnu ekonomikas mazināšana, profesionālu pakalpojumu attīstība, darbaspēka pieejamība un mērķtiecīga valsts politika ārvalstu viesu piesaistei.

Viņš uzsvēra, ka viesmīlības uzņēmumi ir gatavi investēt pakalpojumu kvalitātē, digitalizācijā un energoefektivitātē, ja pastāv paredzami nosacījumi un ilgtermiņa administratīvā un fiskālā stabilitāte.

LVRA prezidents uzvēra, ka atgūšanās ir iespējama, ja tiek stiprināta valsts stratēģija ārvalstu viesu piesaistei un uzlabota uzņēmējdarbības vide. Viņaprāt, nozares potenciāls ir būtisks, un ar koordinētu rīcību 2026. gads var kļūt par pilnvērtīgas izaugsmes posmu visā valstī.

LETA jau ziņoja, ka Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 6,6% salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu, veidojot 4,332 miljonus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs 2025. gada desmit mēnešos salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu palielinājies par 9,2% un bija 2,677 miljoni, bet vietējo iedzīvotāju pavadīto nakšu skaits Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs audzis par 2,7% un veidoja 1,655 miljonus.

Kopumā šogad desmit mēnešos Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,454 miljoni viesu, kas ir par 4,9% vairāk nekā 2024. gada desmit mēnešos, tostarp apkalpoto ārvalstu viesu skaits audzis par 6,1% un bija 1,457 miljoni, bet apkalpoto vietējo iedzīvotāju skaits pieaudzis par 3,1%, sasniedzot 997 000.

LVRA apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai. LVRA ir asociācijas «Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā» biedrs.