Asociācija: Reģionālo pasažieru pārvadājumu konkursa nolikums nebija profesionāli sagatavots un ir jāpārtrauc

LPPA nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), izsakot bažas par atklātā konkursa «Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā» iepirkuma patieso saimniecisko izdevīgumu valstij.

Ošenieks norāda, ka Sabiedriskās transporta padomes 2019.gada 9.jūlija sēdē, kurā tika skatīts jautājums par tiesību piešķiršanas procedūras dokumentācijas saskaņošanu attiecīgajam konkursam, neraugoties uz nozares asociācijas un arodorganizācijas iebildumiem, un atsevišķu padomes locekļu izteiktajām bažām, padome, septiņiem locekļiem balsojot par un diviem atturoties, nolēma saskaņot Autotransporta direkcijas izstrādāto atklātā konkursa nolikumu.

«Ievērības cienīgs ir arī lēmuma otrais punkts, kurš ļāva izvērtējumu par nepieciešamo grozījumu un labojumu būtiskumu veikt Autotransporta direkcijas Iepirkumu komisijai. Tādējādi konkursa nolikums turpmāk vairs netika skaņots ar Sabiedriskā transporta padomi, kaut arī Nolikumā divas reizes tika veikti būtiski grozījumi, pārceļot piedāvājumu iesniegšanas termiņus,» pauda LPPA prezidents.

Viņš uzsvēra, ka piedāvājumu sagatavošanas posmā lielais jautājumu skaits (aptuveni 320), kas tika uzdoti par nolikuma prasībām, «jau norādīja uz to, ka nolikums ir sagatavots nekvalitatīvs un tam ir lielas interpretācijas iespējas». Ošenieks pauda, ka uz to norāda arī tas, ka «no 40 konkursam iesniegtajiem piedāvājumiem 40% piedāvājumu iepirkumu komisija diskvalificēja un šobrīd Iepirkumu uzraudzības birojā ir iesniegtas 11 sūdzības».

«Par to, ka nolikums ir izstrādāts neprofesionāli, var arī pārliecināties, iedziļinoties piedāvājuma vērtēšanas kritērijos. Konkursa nolikumā ietvertais vērtēšanas algoritms nebija virzīts uz pasažieru pārvadājumu ilgtspējību un tehniskā un finansiālā piedāvājuma līdzsvarotību, nebija paredzēts vērtēt pretendentu reputāciju, nebija prasības potenciālajiem uzvarētājiem iesniegt pasūtītājam bankas vai apdrošināšanas sabiedrības līguma nodrošinājuma garantijas, lai nodrošinātos pret nepamatoti zemu cenu piedāvājumiem,» pauda Ošenieks, piebilstot, ka bija daudz nebūtisku prasību, par ko piešķīra punktus. Viņš norādīja, ka, piemēram, par nopietnu konkursa vērtēšanas sastāvdaļu nevar atzīt, ka pretendentam jāiesniedz apraksts par braukšanas uzsākšanas un bremzēšanas vienmērīgumu, lai neapdraudētu pasažieru drošību, veselību un nesagādātu pasažieriem neērtības.

Ošenieks arī pauda, ka «ir skaidri redzams, ka Ministru kabineta 2019.gada 4.jūnija sēdē sniegtā informācija par to, cik liels būs nepieciešamais finansējums, ir bijis blefs».

«Lai arī ievērojami, tas ir, par 13 miljoniem kilometru tika samazināts maršruta tīkla apjoms, nepieciešamā zaudējumu segšanas summa objektīvi nepamatotu kvalitātes prasību dēļ ir būtiski pieaugusi. Pēc LPPA aptuveniem aprēķiniem summa, kas vidēji gadā būs nepieciešama zaudējumu segšanai no valsts budžeta, varētu būt ap 50 miljoniem eiro,» pauda LPPA prezidents.

Viņš skaidroja, ka Autotransporta direkcijas īstenotais iepirkums no valstiskā viedokļa nav saimnieciski izdevīgākais, ko raksturo divi piemēri — pirmkārt, no uzņēmumu iesniegtās informācijas (tikai no tiem uzņēmumiem, kas nav uzvarējuši konkursā vai zaudējuši daļu no apjoma) redzams, ka būs nepieciešamas norakstīt vai ar lieliem zaudējumiem pārdot aptuveni 120 autobusus ar sēdvietu skaitu līdz 24 vietām vecumā līdz septiņiem gadiem un ap 200 autobusiem ar sēdvietu skaitu virs 38 vietām vecumā līdz 10 gadiem. No tiem vērā ņemams skaits autobusu ir vecumā no trīs līdz sešiem gadiem un ar labu tehnisko aprīkojumu. Kopā ap 320 autobusu iespējamā norakstīšanas vērtība sastāda vismaz 14 miljonus eiro.

Kā otru piemēru Ošenieks minēja jaunu autobusu iegādi un bezizmešu autobusu nodrošināšanu 10% apmērā pakalpojumu sniegšanai no visa iesaistīto autobusu kopskaita. Viņš skaidroja, ka no jauna iegādājamo autobusu skaits būtu robežās no 658 līdz 752 autobusiem un minimālie ieguldījumi kopā šai iegādei būtu nepieciešami no 73 līdz 85 miljoniem eiro, tai skaitā, elektroautobusu iegādes izmaksas ir aptuveni 23% no visām autobusu iegādes izmaksām. Ošenieks uzsvēra, ka elektroautobusu iegādes vērtībā nav ieskaitītas ne uzlādes staciju iegāde, kuru cena atkarībā no tipa ir no 30 000 līdz 40 000 eiro.

Viņš arī norādīja, ka pašreiz elektroautobusu piedāvājumā ir tikai pilsētas maršrutiem paredzēti autobusi ar sēdvietu skaitu no 12 līdz 24, kuriem nobraukums ar vienu uzlādi ir samērā neliels, proti, robežās no 70 līdz 250 kilometriem un tas lielā mērā ir atkarīgs no klimata un laika apstākļiem, tas ir, vai tiek izmantota apsilde, kondicionieris, ventilācija.

«Tas, protams, ievērojami samazina ar vienu uzlādi nobraukto attālumu, kad nepieciešams pieslēgties jaunai uzlādei. Līdz ar to reāla šādu elektroautobusu izmantošana būtu ar mazu ekonomisko efektu, tie būtu izmantojami vietējos (pilsētas) pārvadājumos ar mazu nobraukumu un ieguldījumi vienas pasažieru sēdvietas izmaksās būs četras reizes lielāki,» pauda LPPA prezidents.

Ošenieks pauda neizpratni, kāpēc šādu videi draudzīgu un finansiāli ietilpīgu autobusu iegāde valsts līmenī pasažieru transportam, kas apkalpo reģionālo maršrutu tīklu, netiek plānota, piesaistot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus, bet gan tiek uzlikta uz valsts nodokļu maksātāju pleciem, tādējādi būtiski sadārdzinot pakalpojuma pašizmaksu.

Viņš uzsvēra, ka LPPA aicina pārtraukt atklātā konkursa «Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā» iepirkuma procedūru, objektīvi izvērtēt pieļautās kļūdas šī konkursa nolikuma izstrādē un sagatavot jaunu iepirkumu atbilstoši valsts ekonomiskai izaugsmei un finanšu iespējām.

Autotransporta direkcijā aģentūrai LETA norādīja, ka visiem pārvadātājiem konkursa nosacījumi bija zināmi jau vismaz gadu pirms tā izsludināšanas. Autotransporta direkcija arī sniedza skaidrojumus uz visiem pretendentu jautājumiem, kas konkursa gaitā radās.

Uz to, ka iepirkuma dokumentācija tika sagatavota kvalitatīvi, norāda fakts, ka 12 daļās tika pasludināts uzvarētājs. Tas nozīmē, ka vairāki uzņēmumi bija spējīgi sagatavot kvalitatīvu piedāvājumu. Par iepirkuma dokumentācijas kvalitāti liecina arī fakts, ka kopumā no 38 apstrīdētajiem punktiem 35 Iepirkumu uzraudzības birojs atzina par nepamatotiem. Savukārt pārējie trīs punkti bija saistīti ar tehniskiem jautājumiem, ko direkcija operatīvi precizēja.

«Vēlos norādīt arī to, ka Ošenieka rīcībā nav pretendentu sagatavoto piedāvājumu, tādēļ viņš nevar publiskajā telpā operēt ar saviem aprēķiniem, jo tie nav korekti. Ošenieka pēdējā laika aktivitātes liecina par to, ka viņš kā šīs asociācijas prezidents darbojas nevis visu biedru interesēs, bet gan tikai dažu pašvaldības uzņēmumu interesēs, kuri konkursā zaudēja. Ja šīs vēstules adresāts vēlēsies noskaidrot pārvadātāju viedokli, tad tas jājautā katram uzņēmumam atsevišķi, jo šī vēstule to nepauž,» norādīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

LETA jau ziņoja, konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 16 maršrutu tīkla daļās jeb lotēs kopumā tika saņemti 40 piedāvājumi, kurus iesniedza 15 pretendenti. Konkursā izraudzīti uzvarētāji 12 lotēs.

Lotē «Bauska» uzvarējusi «Nordeka», lotē «Daugavpils, Krāslava» — «Daugavpils autobusu parks», lotē «Gulbene, Alūksne, Balvi» — apvienība «Nordeka» un «Sabiedriskais autobuss», lotē «Jelgava, Dobele» — «Liepājas autobusu parks», lotē «Kuldīga, Saldus» — «Sabiedriskais autobuss», lotē «Liepāja» — «Liepājas autobusu parks», lotē «Madona» — «Tukuma auto», lotē «Pierīga» — apvienība «Liepājas autobusu parks», «Sabiedriskais autobuss» un «Nordeka», lotē «Rēzekne, Ludza» — «Rēzeknes autobusu parks», lotē «Talsi, Tukums» — «Talsu autotransports», lotē «Valmiera, Valka, Smiltene» — apvienība «Sabiedriskais autobuss» un Lietuvas uzņēmums «Vlasava» bet lotē «Ventspils» — «Talsu autotransports».

Ņemot vērā, ka četrās daļās — «Cēsis», «Jēkabpils, Preiļi, Līvāni», «Limbaži, Sigulda» un «Ogre, Aizkraukle» — visu pretendentu sagatavotie piedāvājumi neatbilda iepirkuma nolikuma prasībām, tuvākajā laikā tiks sludināts jauns konkurss. Lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktību šajās maršrutu tīkla daļās, tiks pagarināts līgums ar esošajiem pārvadātajiem vai tiks izvēlēts pārvadātājs uz laiku, kamēr stāsies spēkā jaunais līgums, kas tiks noslēgts ar pretendentu, kas uzvarēs šajā konkursā.

Tuvākajā laikā ATD iepazīstināšot valdību ar informatīvo starpziņojumu par konkursa rezultātiem un ietekmi uz valsts budžetu 10 gadu griezumā.

Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība (LAKRS) aicināja satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP) un ATD sniegt plašu un izsmeļošu informāciju par to, cik lielā mērā iepirkumā par reģionālo pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu ir vērtēta uzņēmēju sociālā atbildība un godīga nodokļu nomaksa. Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzdevis satiksmes ministram skaidrot reģionālo pārvadājumu konkursu.

IUB jau iesniegtas 11 sūdzības par šo konkursu. Tās iesnigusi AS «Cata», SIA «Dobeles autobusu parks» un SIA «Jelgavas autobusu parks», SIA «Norma-A», «Tukuma auto», SIA «Ventspils reiss», SIA «Jēkabpils autobusu parks», SIA «Gulbenes autobuss» un SIA «Balvu autobuss», kā arī SIA «VTU Valmiera». Sūdzību izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.