Asociācija: Māsas un vecmātes atalgojuma ziņā ilgi atstātas novārtā

Asociācija vairākas reizes aicinājusi Veselības ministriju (VM) pārskatīt vecmāšu darba samaksas regulējumu, tostarp paredzot vecmātēm noteikt tārstniecības personu atalgojuma kategoriju, kāda noteikta, piemēram, ergoterapeitiem un fizioterapeitiem un paredz lielāku likumā noteikto minimālo stundas likmi.

Tomēr šo gadu laikā reāls progress nav panākts, un esošā likumā noteiktā minimālā stundas likme — 7,41 eiro — ir viena no Eiropā viszemākajām, norādīja Veidemane. Šis līmenis pielīdzināms Rumānijai un Bulgārijai, bet kaimiņvalstīs — Igaunijā un Lietuvā — likmes apmērs pārsniedzot desmit eiro.

Savukārt komentējot šogad plānoto vecmāšu vizīšu pilotprojektu, Veidemane pauda, ka tā īstenošana sāksies nedaudz vēlāk, nekā sākotnēji bijis iecerēts. Sākotnēji bija iecere, ka obligātās vecmātes vizītes varētu sākties jau pavasarī, taču, iepazīstoties ar pakalpojuma nolikumu, asociācija lūgusi tajā veikt vairākus precizējumus. Asociācijā uzsver, ka pakalpojumam primāri jābūt vērstam uz mātes un bērna veselību un labbūtību, kas arī ir galvenais iemesls, kādēļ šāda pakalpojuma ieviešana tiek atbalstīta.

Veidemane stāstīja, ka patlaban visas iesaistītās puses strādā pie nolikuma pilnveides, lai pakalpojums atbilstu iepriekš izstrādātajiem algoritmiem un mērķiem. Asociācija cer, ka pilotprojekts varētu sākties vēlā pavasarī vai, vēlākais, vasaras sākumā.

Asociācija vērsusi uzmanību uz nolikumā ietverto reģionālā pārklājuma principu, kas paredz vienādas vizīšu izmaksas neatkarīgi no attāluma. Asociācijā norāda, ka reģionos vecmātēm būs jāveic ievērojami garāks ceļš pie pacientēm un atpakaļ nekā Rīgā.

Pēc asociācijas vērtējuma, lai gan aprēķini formāli veikti atbilstoši normatīvajam regulējumam, pastāv bažas, vai paredzētie tarifi reāli nosegs visas pakalpojuma izmaksas, ņemot vērā, ka veselības aprūpē kopumā pakalpojumu izmaksas bieži vien ir zem tirgus cenas.

Vienlaikus asociācija ir gatava piedalīties pilotprojektā, lai praksē izvērtētu, vai pie piedāvātā tarifa pakalpojums vispār var funkcionēt. Asociācijas ieskatā, līdz ar tā pakalpojuma pilotēšanu primāri visbūtiskākais ir veicināt mātes un bērna labbūtību.

Kā ziņots, pilotprojektā «Vecmātes mājas vizīte» šogad nodrošinās vienu vecmātes vizīti grūtniecības trešajā trimestrī un divas vizītes jaunajai mātei un jaundzimušajam mājās pēcdzemdību periodā, liecina VM progresa ziņojums par pilotprojektu.

Pilotprojekts aptvers 729 mātes Rīgā un reģionos, tam atvēlot 100 000 eiro.

Kā norādīts ziņojumā, pilotprojekta mērķis ir savlaicīgi identificēt psihoemocionālos un sociālos riskus, uzlabot sieviešu un jaundzimušo aprūpi un stiprināt vecmāšu lomu grūtniecības un pēcdzemdību periodā. Vecmāte pirmsdzemdību vizītē novērtēs grūtnieces veselības stāvokli un vajadzības, savukārt pēc dzemdībām — mātes un jaundzimušā veselību, zīdīšanas norisi, dzīves apstākļus un iespējamos riskus, tostarp vardarbības un sociālā atbalsta trūkuma situācijas.

Plānots, ka pirmā vizīte notiks grūtniecības trešajā trimestrī, otrā — sākot no desmitās dienas pēc izrakstīšanās no stacionāra, bet trešā vizīte — līdz sestajai nedēļai pēc dzemdībām, ņemot vērā iepriekšējās vizītes rezultātus. Paredzēts, ka pirmsdzemdību vizīte ilgs 60 minūtes, bet katra pēcdzemdību vizīte — 90 minūtes, un par pakalpojumu līdzmaksājums netiks piemērots.

Vizīšu laikā vecmāte izvērtēs sievietes psihoemocionālo stāvokli, izmantojot depresijas un trauksmes skrīninga anketas, un nepieciešamības gadījumā nosūtīs pie psihologa, psihiatra vai psihoterapeita. Ja tiks konstatētas aizdomas par vardarbību vai sociālā atbalsta trūkumu, vecmāte informēs pašvaldības sociālo dienestu vai citas kompetentās iestādes atbilstoši normatīvajiem aktiem, kā arī, ja nepieciešams, sniegs informāciju ģimenes ārstam, lai nodrošinātu starpdisciplināru sadarbību.

Ziņojumā uzsvērts, ka patlaban ģimenes ārsts ir vienīgais speciālists, kurš uzrauga jauno ģimeņu situāciju pēc bērna piedzimšanas, savukārt sievietei sešas nedēļas pēc dzemdībām paredzēta viena valsts apmaksāta vizīte pie ginekologa, kurā īsā laikā jāizrunā plašs jautājumu loks. Sistemātiska jauno māšu psihoemocionālā stāvokļa un zīdīšanas prasmju izvērtēšana pašreizējā veselības aprūpes sistēmā nav noteikta.

Apkopotie dati no 2023. gadā veiktās pilotaptaujas liecina, ka gandrīz katra astotā dzemdētāja — 13,2% — ziņojusi par fizisku, verbālu vai emocionālu vardarbību dzemdībās. Kā būtiskas problēmas sievietes minējušas vienotas un saprotamas informācijas trūkumu, personāla neiepazīstināšanu ar sevi un nepietiekamu skaidrojumu par plānotajām procedūrām. Latvija pēc mātes un jaundzimušā aprūpes kvalitātes datiem ierindojas 13.vietā no 22 valstīm, kas piedalījās pilotaptaujā.

Saskaņā ar progresa ziņojumu vienas vecmātes vizītes izmaksas pirmsdzemdību periodā plānotas 39,02 eiro apmērā, bet divas pēcdzemdību vizītes izmaksās 49,10 eiro katra. Kopējās izmaksas uz vienu pacienti, nodrošinot trīs vizītes, veido 137,22 eiro, un pilotprojekta kopējais finansējums 2026. gadam plānots 100 000 eiro apmērā.

Vecmāšu atlasi pilotprojektam veiks NVD, vērtējot ārstniecības personas izglītību, sertifikāciju, apgūtās apmācību programmas un praktisko gatavību veikt mājas vizītes. Pakalpojuma sniedzējiem būs jānodrošina pacientēm pieejama kontaktinformācija pierakstam un jāspēj reaģēt uz individuālām vajadzībām.

Progresa ziņojumā noteikti arī rezultatīvie rādītāji — katrai pakalpojuma saņēmējai jānodrošina visas trīs vizītes un jāveic depresijas skrīninga tests «Pacienta veselības aptauja — depresijas tests (PHQ-9)», kā arī jāvērtē māšu un citu ģimenes locekļu apmierinātība ar saņemto pakalpojumu.

Pēc pilotprojekta īstenošanas paredzēts izvērtēt tā rezultātus un sagatavot priekšlikumus turpmākai modeļa ieviešanai, kā arī iespējamajiem pastāvīgā finansējuma avotiem.

Pilotprojekts tiks īstenots līdz 31. decembrim.