Ašeradens: Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad indikatīvi būs ap 2,7% no IKP

Arī vispārējās valdības parāds uz 2023.gada beigām varētu veidot ap 39,7% no IKP un uz 2024.gada beigām 40,5% no IKP, prognozē ministrs.

Ņemot vērā, ka nākamajos trīs gados valstij būtu jāpārfinansē uzņemtās parādsaistības ap 5,5 miljardu eiro apmērā, valdībai un parlamentam atbildīgi jāpieiet fiskālajai politikai un, pieņemot politiskos lēmumus, īpaši jāvērtē valsts starptautiskās reputācijas riski, uzsver Ašeradens, piebilstot, ka nepārdomāti lēmumi var ietekmēt Latvijas valsts kredītreitingu, kas novestu pie valsts parāda apkalpošanas izmaksu kāpuma un būtiski ietekmētu budžeta iespējas investēt labklājības līmeņa celšanā un izaugsmē.

Ašeradens atgādina, ka septembra izskaņā valdība apstiprināja nākamā gada budžetam papildu pieejamos līdzekļus prioritārajiem pasākumiem 783,3 miljonu eiro apmērā un virkni iniciatīvu nodokļu jomā.

Nākamā gada budžeta izdevumi plānoti 16,1 miljards eiro, informē Ašeradens. Lai gan no tiem papildu pieejamie līdzekļi prioritārajiem pasākumiem veido 783,3 miljonus eiro jeb nepilnus 5%, valdība tos ir novirzījusi trīs valdības prioritātēm — iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai (91,9 miljoni eiro), veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes uzlabošanai (275 miljoni eiro) un izglītībai (119,5 miljoni eiro).

Līdzās valdības trīs nosauktajām prioritātēm 176 miljoni eiro novirzīti arī citiem nozīmīgiem pasākumiem valsts labklājības veicināšanai, skaidro Ašeradens. Piemēram, no 32,6 miljoniem eiro labklājības jomas pasākumiem 14,5 miljoni eiro paredzēti piemaksām pie pensijām par darba stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, 4,2 miljoni eiro — paliatīvās aprūpes sistēmas (hospiss) pilnveidošanai, 5,8 miljoni eiro — atbalstam ģimenēm un bērniem, bet 4,9 miljoni eiro asistentiem un pavadoņiem personām ar invaliditāti.

Tāpat seši miljoni eiro ir atvēlēti inovācijas un eksportu atbalstošajām aktivitātēm un 12 miljoni — mērķētam atbalstam kredītņēmējiem straujo procentu likmju pieauguma daļējai kompensēšanai ar «Attīstības finanšu institūcijas «Altum»» starpniecību.

Ašeradena ieskatā valdība, strādājot pie 2024.gada budžeta un budžeta ietvara 2024.-2026.gadam, ir veiksmīgi radusi līdzsvaru starp atbalstu sociāli mazaizsargātajiem valsts iedzīvotājiem un izaugsmes finansēšanu.

Valdība būtisku nodokļu ieņēmumu daļu ir novirzījusi iekšējai un ārējai drošībai. Ašeradens prognozē, ka nākamā gada budžetā iekšējai un ārējai drošībai tiks atvēlēti 2,5 miljardi eiro, un valdība apstiprināja papildu 91,9 miljonus eiro.

Papildus piešķirtais finansējums paredzēts atalgojuma palielināšanai iekšlietu nozarē, valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai, ārējās robežas infrastruktūras izveidei, valsts kiberdrošības stiprināšanai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību dzīvības glābšanas spēju uzlabošanai. Finanšu ministrs uzsver, ka valdībai jāmeklē risinājums situācijai, kad, motivējot nodarbinātos bruņotajos spēkos un ceļot atalgojumu, iekšlietu sistēmā nodarbinātie jūtas mazāk novērtēti un maina nozares.

Kopumā 2024.gada aizsardzības nozares finansējums atbilst spēkā esošajam aizsardzības finansēšanas likumam un paredz 2,4% no IKP. Ašeradens uzsver, ka Latvijai ir svarīgi skaidri signalizēt starptautiskajiem partneriem par valsts atbildīgu pieeju katra drošībai, tāpēc 2027.gadā finansējuma apjomu plānots palielināt līdz 3% no IKP.

Skatoties uz drošības konceptu plašāk, valstij ir svarīgi stiprināt arī sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu kapacitāti, norāda ministrs. Tam nākamgad budžetā tiks atvēlēti pieci miljoni eiro, 2025.gadā — ap 10 miljoniem eiro un 2026.gadā — jau 15 miljoni eiro.

Tāpat Ašeradens uzsver, ka šogad valdība ir nodrošinājusi vēsturiski lielāko papildu finansējumu izglītībai un zinātnei — 180 miljonus eiro. Izglītība ir nosaukta par vienu no valdības prioritātēm, kas nozīmē turpināt atalgojuma palielināšanu, sākot jau no pirmsskolas iestādēm, un veidot latvisku — vienotu un iekļaujošu — skolu.

No papildu līdzekļiem prioritārajiem pasākumiem izglītības jomā atvēlētajiem 119,5 miljoniem eiro nākamajā gadā visnozīmīgākais ir finansējums pedagogu darba samaksas pieaugumam. Ašeradens informē, ka tas ļaus zemāko pedagoga stundas likmi no 2024.gada 1.janvāra palielināt par 12,2% vispārējās izglītības pedagogiem un sasniegt vienotu zemāko stundas likmi 9,54 eiro pedagogiem pirmsskolā un vispārējā izglītībā.

Augstākās izglītības un zinātnes attīstības vajadzībām nākamajā gadā papildus paredzēti 17,4 miljoni eiro. Finanšu ministrs norāda, ka tas ļaus īstenot ilgtspējīgu zinātnes attīstību un veicināt virzību uz izcilību. Papildu finansējums paredzēts augstākās izglītības institucionālā finansējuma pilotprojekta ieviešanai, inovatīvas valsts digitālās pārvaldības zinātniskās un mācību kompetences attīstībai ar tenūras modeli un studiju programmu.

Gandrīz viens miljons eiro papildus paredzēts dabaszinātņu un tehnoloģiju (STEM — «Science, Technology, Engineering and Mathematics») jomās, lai risinātu šo mācību priekšmetu piedāvājuma trūkuma problēmu gan izglītības iestādēs, gan interešu izglītībā. Ašeradens uzsver, ka ir svarīgi, lai visiem Latvijas jauniešiem veidotos tikpat plašs STEM priekšmetu klāsts, kāds tas ir, piemēram, Mūzikas un mākslas skolu tīklā. STEM jomu stiprināšana valsts nozīmes interešu izglītības centros un STEM skolotāju sagatavošanas programma trīs gados ļaus sagatavot 180 jaunus skolotājus.

Lai veicinātu vienotās skolas koncepta atbalstu un pāreju uz mācībām latviešu valodā, papildu atvēlēti gandrīz pieci miljoni eiro pedagogu palīgiem un atbalsta personāla atalgojumam, kā arī virs četriem miljoniem eiro dažādu mācību materiālu iegādei, izstrādei un uzturēšanai, uzsvaru liekot uz digitālo saturu.

Precīzs nākamā gada veselības nozares budžets vēl ir izstrādes procesā, tomēr ir skaidrs, ka 2024.gadā tai tiks atvēlēti ne mazāk kā 1,8 miljardi eiro, informē Ašeradens. Veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes uzlabošanai no finansējuma prioritārajiem pasākumiem ir paredzēti 275 miljoni eiro. Šī finansējuma mērķis ir virzīties uz pacientu orientētu veselības aprūpes sistēmu, nodrošinot papildu finansējumu virknes prioritāro jautājumu risināšanai.

Vairāk nekā 67 miljoni eiro nodrošinās darba samaksas konkurētspēju un dos iespēju medicīnas personālam celt kvalifikāciju. Papildu piešķirtā finansējuma rezultātā darba samaksa ārstiem pieaugs par 10%, aprūpes personālam — par 5,5%, atbalsta personālam — par 5,9%, un pārējiem darbiniekiem — par 44 eiro, informē finanšu ministrs.

Lai iedzīvotājiem būtu pieejami veselības pakalpojumi un uzlabota pakalpojumu kvalitāte, vairāk nekā 127 miljonus eiro plānots novirzīt slimnīcu gultasdienu tarifa pārskatīšanai un sekundārās ambulatorās aprūpes rindu mazināšanai, un par gandrīz 500 000 eiro palielināt ambulatoro izmeklējumu un ārstniecisko manipulāciju skaitu.

Papildu 11 miljoni eiro atvēlēti, lai samazinātu gaidīšanas rindas diagnozes noteikšanai onkoloģijā, nodrošinot vairāk nekā 246 000 papildu izmeklējumu un vairāk nekā 56 000 ārstniecisku manipulāciju. Paliatīvajā un stomas pacientu aprūpē situācija uzlabotos vairāk nekā 6000 cilvēku, informē finanšu ministrs.

Vairāk nekā 50 miljoni eiro paredzēti, lai atvieglotu medikamentu iegādi. Ašeradens norāda, ka rūpēs par bērnu veselību 10 miljoni eiro tiktu piešķirti zobārstniecības pakalpojumu segšanai, par prioritāti izvirzot reģionus — tās būtu 73 000 zobārstniecības manipulāciju bērniem. Vēl trīs miljoni palīdzēs nodrošināt papildu ambulatoros pakalpojumus 4400 bērnu un uzlabot vakcinācijas pieejamību pret cilvēka papilomas vīrusu, pneimokoku un garo klepu.

Ašeradens uzsver, ka Latvijas ekonomika uzrāda augstu noturību — uz kopējā Eiropas Savienības (ES) fona pašlaik tā labi tiek galā ar ārējiem satricinājumiem, ko pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā radīja inflācijas kāpums un Eiropas Centrālās bankas centieni to ierobežot, ceļot procentu likmes. Par spīti izaicinājumiem ekonomikas izaugsme šogad prognozēta līdz 1% no IKP, un šobrīd nav pazīmju, ka Latvija varētu ieiet recesijā, kā vērojams vairākās citās ES valstīs.

Lai virzītos uz ES vidējo labklājības līmeni, Latvijas ekonomikai jāaug straujāk nekā 3% gadā no IKP, uzskata finanšu ministrs. Viņš uzsver, ka valdības deklarācijā iezīmētais mērķis — labklājīga Latvija — mazā ekonomikā sasniedzams vienīgi ar investīcijām izglītībā, zinātnē un inovācijās, kā arī ar valsts atbalstu eksportspējīgiem un inovatīviem uzņēmumiem ar augstas pievienotās vērtības precēm un pakalpojumiem.

Liela nozīme valsts izaugsmē ir ES fondu investīcijām, kuru tiešā ietekme uz IKP svārstās starp 0,6 un 0,8 procentpunktiem. Ašeradens informē, ka šogad ES fondu investīcijas plānotas 1,1 miljardu eiro apmērā, savukārt 2024.gadā 1,6 miljardu eiro un 2025.gadā arī 1,6 miljardu eiro apmērā. ES fondu instrumenti investīcijām izglītībā, zinātnē, inovācijās, eksportspējīgu un inovatīvu uzņēmumu atbalstam nākamajā gadā ir vairāk nekā 254 miljoni eiro, un trīs gados kopumā investīciju apjoms pārsniedz vienu miljardu eiro.