Ašeradens: Līdz gada beigām valdībā nonāks ziņojums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību virzīšanu uz biržu

Pie šī ziņojuma vēl tiek strādāts, taču ministrs uzsvēra, ka nonākšana biržā vēl nav panaceja. Par piemēru Ašeradens minēja divas Baltijas valstu energokompānijas, kurām ir gandrīz vienāda biržas cena. Viens no tiem ir Igaunijas «Enefit Green», kura aktīvu vērtība ir apmēram 850 miljoni eiro un tā tirgus vērtība apmēram 1,5 miljardi eiro, savukārt otram — Lietuvas «Ignitis» aktīvu vērtība ir 2,3 miljardi eiro un tirgus vērtība līdzīga kā «Enefit». 

«Tādēļ nevar uzskatīt, ka, ja nonāksi biržā, viss notiks pats no sevis. Arī valdībai tad ir jāiemācās nejaukties pa vidu, proti, ja uzņēmums ir biržā, tad tas strādā pēc tirgus likumiem. To mēs vēl tā īsti nemākam, ne kapitālsabiedrības menedžments, ne valdība. Tie ir komplicēti procesi,» teica Ašeradens.

Finanšu ministrs informēja, ka pirmais šajā sarakstā uz kapitāla tirgu ir «airBaltic», norādot, ka plāns ir skaidrs, un ar to notiek virzīšanās uz priekšu. Tiek vērtētas arī divas telekomunikācijas kompānijas — «Latvijas mobilais telefons» un «Tet», jo Ašeradens neredz iemeslus, kādēļ tās nevarētu būt biržā. Tāpat ir ar «Latvenergo» meitasuzņēmumu «Latvijas vēja parki». 

«Progress šajā jautājumā pēdējā gada laikā ir bijis mazs, bet runājam par to, kādā veidā virzīties uz priekšu ar risinājumiem — vai kopā ar «Latvijas valsts mežiem» vai bez. Lēmums ir vēl jāpieņem, un gatavojamies arī šo jautājumu virzīt,» teica Ašeradens.

Ministrs informēja, ka notiek sarunas arī ar Rīgas domi, jo dome nopietni domā par namu apsaimniekošanas uzņēmuma «Rīgas namu pārvaldnieks», kā arī «Rīgas ūdens» un «Rīgas siltums» virzīšanu uz biržu. 

«Šajā jautājumā gan ir vēlreiz jāuzsver, ka ar neprasmīgu rīcību mēs varam nonākt situācijā, ka kompānijas vērtība nokrītas zem aktīvu vērtības. Ja īpašnieki pārmērīgi jauksies uzņēmuma darbā, uzskatīs, ka ir jāpilda vēl tāda sociālā funkcija, tad labāk to nedarīt. Arī sabiedrībā bieži nav izpratnes, ka biržas uzņēmumam ir jāstrādā tirgus apstākļos,» skaidroja Ašeradens. 

Finanšu ministra ieskatā gan sabiedrībai, gan poliskajai videi ir jānonāk līdz tam, ka tās ir uz tirgu orientētas kompānijas un strādās pēc tirgus principiem ar iespējami labāko rezultātu. 

«Līdz gada beigām mēs plānojam ar ziņojumu nākt valdībā publiski, bet starplaikā nākamo nedēļu laikā informēsim ministrus, kādā virzienā varētu virzīties, jo plāni vairāk vai mazāk ir skaidri,» sacīja Ašeradens.