Ašeradens: Lētās naudas laiks ir beidzies

Ministrs uzsvēra, ka Latvijas valsts parāds joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības un eirozonas dalībvalstu vidū.

Sagaidāms, ka vispārējās valdības parāds 2023.gada beigās būs 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet nākamajos gados parāda līmenis stabilizēsies ap 41% no IKP. Fiskālās disciplīnas likumā noteiktais parāda nosacījums (60% no IKP) vidējā termiņā tiks ievērots.

Nākamajos trijos gados Latvijai ir jāpārfinansē uzņemtās parādsaistības 5,5 miljardu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka kopš 2022.gada sākuma eiro procentu likmes ir būtiski palielinājušās, kas tieši ietekmē aizņemšanās izmaksas, vidējā termiņā pieaugs parāda apkalpošanas izdevumi, informēja Ašeradens.

Piemēram, valsts parāda apkalpošanai 2022.gadā tika tērēti 167 miljoni eiro, šogad — 202 miljoni eiro, bet 2024.gadā tie būs jau 362 miljoni eiro, bet 2025. un 2026.gadā — 498 miljoni eiro ik gadu. 

Atbilstoši valdības aizņēmumu atmaksas grafikam nākamgad jāatmaksā 1,633 miljardi eiro, 2025.gadā — 1,862 miljardi eiro, bet 2026.gadā — 2,02 miljardi eiro.

Ašeradens sacīja, ja līdz šim Latvija vairākus gadus starptautiskajos finanšu tirgos varēja aizņemties ar «nulle komats» procentu likmēm, tad patlaban par šādām likmēm var aizmirst un turpmāk aizņemšanās likmes būs 3-4-5% līmenī. «Naudai būs cita cena, un tā augs. Lētās naudas laiks ir beidzies,» piebilda Ašeradens.

Jau ziņots, ka valdība 1.novembrī atbalstīja 2024.gada valsts budžeta projektu un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 14,486 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi paredzēti 16,212 miljardu eiro apmērā.

Vispārējās valdības, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī sociālās apdrošināšanas iestādes, kopējie ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 17,8 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi — 19,1 miljarda eiro apmērā. Tādējādi 2024.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžeta deficīts 2025.gadā plānots 2,3% no IKP, bet 2026.gadā 0,9% no IKP.

Valsts parāds nākamgad prognozēts 18,6 miljardu eiro apmērā jeb 41% no IKP.

Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.

Salīdzinot ar 2023.gada budžetu, 2024.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024.gadā paredzēti par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023.gada valsts budžeta likumā.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,016 miljardus eiro, bet izdevumi 12,148 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 4,761 miljarda eiro apmērā, bet izdevumi 4,356 miljardu eiro apmērā.

Paredzēts, ka Saeima par budžeta pakotnes likumprojektu nodošanu vērtēšanai komisijās lems 9.novembrī, konceptuāli pirmajā lasījumā — 16.novembrī, bet otrajā, galīgajā lasījumā tos sāks skatīt 7.decembrī.