Ašeradens: Katru nākamo gadu aizsardzībā nepieciešams iepludināt papildu 500 miljonu eiro

Kā uzsvēra finanšu ministrs, tas ir jādara neatliekami, jo Eiropas drošības arhitektūra mainās ārkārtīgā ātrumā, un ir ļoti skaidri NATO uzdevumi, kuri jāizpilda.

«Šie ir ļoti lieli skaitļi, kas mums jānodrošina, tas ir neatliekami, (..) 2026.gads ir tas, ar kuru mums tam jābūt budžetā iekšā,» sacīja ministrs.

Ašeradens norādīja, ka Latvija šobrīd meklē resursus naudas plūsmai, jo patlaban visas Eiropas valstis sāk strauji ieguldīt aizsardzībā, viss paliek dārgāks, rindas paliek garākas.

Līdztekus Ašeradens atzīmēja, ka šobrīd tiek strādāts, lai Latvijā attīstās militārā industrija, valdība otrdien lēmusi virzīties uz mērķi, ka 2028.gadā aizsardzības industrijas pienesums Latvijas tautsaimniecībai sasniegs 3% no iekšzemes kopprodukta.

Ašeradens norādīja arī, ka jābūt uzmanīgiem ar budžeta deficīta palielināšanu, jo šobrīd Latvijai jau ir pietiekami liels budžeta deficīts. Ministrs uzsvēra, ka Eiropas tirgi ir noreaģējuši, aizņemšanās likmes Eiropas tirgos Eiropas valstīm ir augušas ļoti strauji, Eiropas Komisija šobrīd aizņemas dārgāk nekā Latvijas valsts tirgoja parādzīmes pavasarī, situācija mainoties radikāli.

«Jau šobrīd budžetā ir vairāk nekā 560 miljonu eiro procentmaksājumi, ja mēs strauji forsējam savu aizņemšanās pozīciju, procentmaksājumi aizies uz augšu, un tur būs nevis 500 miljonu eiro, bet 600, 700 vai 800 miljonu eiro,» sacīja Ašeradens, norādot, ka viņš neredz, ka tuvākajos gados parādu izmaksas samazināsies.

Līdztekus viņš norādīja, ka ļoti uzmanīgiem jābūt jautājumā par nodokļu celšanu. «Šajā ekonomiskajā situācijā, kur mēs esam panākuši trauslu izaugsmi, šis absolūti nav labākais risinājums, tas ir pēdējais, par ko mēs varam runāt,» sacīja Ašeradens.

Finanšu ministrs uzsvēra, ka, lai rastu finansējumu aizsardzībai, ļoti nopietni jādomā par izmaksu samazinājumu.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ieskatā nepieciešama nekavējoša politiska apņemšanās samaināt izdevumus vispārējās valdības sektorā, tai skaitā pašvaldībās par 5% jeb 850 miljoniem eiro.

Ašeradens aicināja šo summu dalīt pa gadiem. LDDK prezidents Andris Bite piekrita, ka tā varētu darīt, bet uzsvēra, ka nepieciešams izmērāms, politisks lēmums, un tas jāpieņem tūlīt.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) sacīja, ka ministrijām būs uzdevums atrast savā nozarē 5% ekonomiju, taču tas nenozīmējot, ka tā visa būs jāatdod aizsardzībai, jo ir arī demogrāfijas izaicinājumi.

Diskusijas noslēgumā Bite norādīja, ka LDDK nepiekrīt apgalvojumam, ka jāvirzās kaut kur «nezināmā virzienā», «uz nezināmiem skaitļiem un ietaupījumiem». «Manuprāt, ir absolūti nepieciešams vienoties par naudas summu, kuru uz nākamo gadu budžetu ir jāliek ietaupījumos, jāatrod visās ministrijās un tālāk pašvaldībās un atbildīgajās iestādēs,» sacīja Bite.

Jau ziņots, ka Ministru prezidente kā vienu no savas valdības mērķiem tuvākajam laikam pieteikusi birokrātijas mazināšanu. Viņa nesen arī izdeva rezolūciju par attiecīgas darba grupas izveidi.

Premjere cer panākt birokrātijas samazināšanos par 25%.