Ārstu biedrība: Sertifikāta atņemšana mediķiem būtu ļoti bargs sods

Komisija izskatīja nevakcinēšanās problemātiku, kas atkal lielu aktualitāti ieguvusi pēc tam, kad septembra vidū pēc saslimšanas ar difteriju mira četrus gadus vecs zēns, kuru vecāki bija izvēlējušies pret dažādām slimībām nevakcinēt. Šī gadījuma kontekstā plašu uzmanību piesaistīja Āgenskalna klīnikā strādājošais Edgars Mednis, uzbrūkot kolēģiem ar pārmetumiem par bērna «noārstēšanu».

Gan Bērnu slimnīca, gan Latvijas pediatru asociācija bija vērsušās LĀB, aicinot vērtēt, vai nesen resertificētais pediatrs Mednis ir pārkāpis ārstu ētikas kodeksu. LĀB Ētikas komisija iesniegumus ir izvērtējusi, bet savu lēmumu neatklāj. Šim ar dezinformāciju un naida runu saistītajām gadījumam otrdien pievērsās arī Saeimas apakškomisijas sēdē.

LĀB pārstāvji sēdē aizstāvēja pozīciju, ka ir būtiski saprast — ja ārstam tiek atņemts sertifikāts, reizē tiek atņemta iespēja iegūt iztikas pamatlīdzekļus, tāpēc «ar šiem lēmumiem juridiski jābūt uzmanīgiem un korektiem». Biedrība darbojoties normatīvo aktu ietvaros, attiecīgi — ja resertifikācijas prasības tiek izpildītas, nav pamata vērtēt kāda ārsta atbilstību.

Šobrīd biedrībā tiekot strādāts pie grozījumiem resertifikācijas kārtībā. Līdz gada beigām paredzēts pabeigt izmaiņu izstrādi, kas paredzēšot arī efektīvāku sertifikācijas pārskatīšanu pārkāpumu gadījumos.

Ētikas vai profesionālo pārkāpumu vērtēšanā plānots ieviest gradāciju soda mēros, sākotnēji izsakot brīdinājumu, tad rājienu un tikai pēcāk lemjot par sertifikācijas apstādināšanu vai anulēšanu. Ārstniecības personām tikšot paredzēts nepieciešamības gadījumā piemērot prasību obligāti apmeklēt izglītojošus kursus.

Savukārt komentējot izvairīšanos no lēmumu, kas saistīti ar Medņa izteikumu vērtēšanu, publiskošanas, LĀB pārstāvji turpināja uzstāt, ka runa esot par «īpaši aizsargājamiem personas datiem». Latvijā neesot regulēts, par kādiem subjekta pārkāpumiem var informēt sabiedrību, līdz ar to Mednis esot atteicies no informācijas par savu izteikumu izvērtējumu publiskošanas.

Kā ziņots, pēc nevakcinētā zēna nāves Āgenskalna klīnikas Mednis vietnē «Telegram» spriedelēja, ka ar difteriju slimojošo bērnu vecāki esot izmantojuši savas Pacientu tiesību likumā noteiktās tiesības un pieņēmuši lēmumu atteikties no meitu turpmākas ārstniecības, jo esot secinājuši, ka «meitu veselībai un dzīvībai var tikt nodarīts kaitējums, kā tas notika ar brālīti, kuru vecāku ieskatā «noārstēja» līdz nāvei».

Šāda vēršanās pret ārstējošajiem mediķiem izsauca asu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pretreakciju. «Mēs esam saskārušies ar publiski izplatītiem apgalvojumiem, kas ir nepatiesi un grauj gan slimnīcas, gan tās darbinieku reputāciju. Šāda apmelojoša informācija ne tikai maldina sabiedrību, bet arī var būtiski ietekmēt mūsu pacientu un viņu ģimeņu uzticību sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem, tāpēc esam lūguši attiecīgajām iestādēm izvērtēt atsevišķu personu izteikumus publiskajā vidē, lai tiktu novērsta turpmāka dezinformācijas izplatīšana,» informēja BKUS pārstāve Dace Ševčenko.

Arī LĀB tika izteikts nosodījums par šiem paziņojumiem un nolemts, ka LĀB Ētikas komisija vērtēs Medņa publiskos izteikumus par vakcināciju, lemjot arī par jautājuma tālāku virzīšanu Sertifikācijas padomē. Tāpat LĀB valde lūdza tiesībsargājošām institūcijām vērtēt, vai Medņa publiskajos izteikumos sociālajos tīklos nav saskatāma iespējama naida runa.

Latvijas Pediatru asociācija lūdza apturēt Mednim izsniegto sertifikātu.

Iesniegumi pret Medni tika vērtēti LĀB Ētikas komisijā. Kā vēstīja Latvijas Televīzija, Ētikas komisijas lēmumu ir pieņēmusi, taču kategoriski atsakās to izpaust. Mednis Ārstu biedrībai iepriekš norādījis, ka nevēlas, lai tā publiski izpauž un komentē sēdē pieņemto, un LĀB šo vēlmi respektē, atsaucoties uz vispārīgo datu aizsardzības regulu. Līdz ar to Ētikas komisijas locekļi kategoriski atsakās publiski izpaust, vai ārstu profesionālā biedrība ir vai nav nosodījusi Medņa rīcību, nomelnojot Bērnu slimnīcas ārstus.