Arodbiedrības piketā valdībai pārmet neieklausīšanos; IZM norāda uz nepatiesiem paziņojumiem

Viņai piebalsoja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, atgādinot, ka streika vienošanās, kas tika panākta pirms 14.Saeimas vēlēšanām, bija sociālā dialoga rezultāts, savukārt vienošanās izpilde ir pienākums abām pusēm. Baldzēns uzskata, ka šobrīd vienošanās ir izpildīta daļēji, «ar kavēšanos un zināmu spiedienu no arodbiedrības puses».

Piketā uzstājās arī Lietuvas un Igaunijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību pārstāvji, uzsverot, ka valdībai un Ministru prezidentam vajadzējis kaunēties, jo skolotājiem sava darba laikā nākoties streikot, nevis vadīt stundas.

Izglītības pārstāvjiem atbalstu pauda arī veselības nozares pārstāvji. Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece aicināja amatpersonas «skatīties no iedzīvotāju skatupunkta». Viņa sacīja, ka finansējuma trūkuma rezultātā Latvijā 11% no iedzīvotājiem nepieciešami pabalsti.

Pedagogu darba nozīmi savās uzrunās uzsvēra arī amatpersonas, paužot apņēmību turpināt iesākto darbu. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) piketa dalībniekiem uzsvēra, ka komisija turpinās strādāt pie jautājumiem, kas skar mācību līdzekļus un birokrātijas sloga samazināšanu.

Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa (JV) pauda sapratni par piketa dalībnieku neapmierinātību. Vienlaikus viņa aicināja ieklausīties arī politiķu teiktajā, jo «ne vienmēr tam, kurš kliedz, ir taisnība».

Pēc protesta akcijas Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izplatīja paziņojumu, uzsverot, ka vairāki apgalvojumi, kas izskanēja izglītības darbinieku protesta gājiena mītiņā Doma laukumā, neatbilstot patiesībai.

IZM apgalvo, ka patiesībai neatbilst apgalvojums par vispārējās izglītības iestāžu pedagogu algas pieaugumu 9 eiro centu apmērā. «Šāda niecīga summa rodas, ja manipulatīvā veidā tiek interpretēts valdības rīkojums «Par pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim», uzsver ministrija.

Ministrija norāda, ka valdības apstiprinātais rīkojums paredz algas kāpumu tiem pedagogiem, kas šobrīd saņem viszemāko stundas likmi 7,5 eiro apmērā. Viņiem no šī gada 1.septembra atalgojums (stundas likme) pieaugšot par 13,3%, sasniedzot 8,5 eiro. Trīs gadu laikā visām pedagogu grupām zemākais stundas likmes atalgojums pieaugs, 2025.gada septembrī sasniedzot 10,35 eiro.

«Ja summu, ko valdība piešķīra, lai uzlabotu tieši viszemāk atalgoto pedagogu darba samaksu, attiecina uz visu Latvijas pedagogu kopskaitu, iegūst 9 centu algas pieaugumu ikvienam pedagogam. Šādi aprēķini ir maldinoši un neataino zemākā atalgojuma faktisko pieaugumu. Tādā veidā tiek arī kropļoti mērķi, ko paredzēts sasniegt ar Ministru kabinetā apstiprināto pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku — izlīdzināt atalgojumu, ko par līdzvērtīgu darbu saņem pedagogi dažādās Latvijas pašvaldībās,» uzsver IZM.

Lai nodrošinātu zemākās pedagogu algas likmes kāpumu, papildus piešķirtais finansējums 2023.gadam ir 11,8 miljoni eiro, taču tie nekādā veidā nav attiecināmi uz tiem pedagogiem, kuru stundas darba samaksa ir augstāka par šobrīd apstiprināto zemāko likmi, proti — 8,5 eiro.

IZM atzīmē, ka LIZDA 2022.gada septembra streika prasību pirmais punkts paredzēja noteikt, ka «pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā. Pedagogu darba samaksas grafiks jāizstrādā saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021. -2027.gadam noteiktajiem pedagogu darba samaksas palielinājuma principiem un plānotajiem rezultatīvajiem rādītājiem un jāapstiprina nākamo piecu gadu periodam sākot no 2023.gada».

Ministrijas dati liecinot, ka šobrīd Latvijā ar stundas likmi, kas zemāka par 8,50 eiro, strādā 26,1% vispārējās izglītības pedagogu. Ministru kabineta noteikumu «Par pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim» grozījumi un papildus piešķirtais finansējums paredz, ka vismaz 17 981 Latvijas viszemāk atalgotajiem skolotājiem no šī gada 1.septembra atalgojums (stundas likme) pieaugs, sasniedzot atalgojumu 1020 eiro par 30 stundu slodzi un 1224 eiro par 36 stundu slodzi.

«Pārējo pedagogu darba samaksas pieaugums šogad ir atkarīgs no pašvaldību lēmumiem par skolu tīkla modeli un mērķdotācijas sadali starp izglītības iestādēm,» pauž IZM.

Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra cieņpilna dialoga nozīmi, norādot, ka finansējums pedagogu atalgojuma grafika ieviešanai sarežģītu diskusiju rezultātā ir nodrošināts. Šobrīd atsevišķa darba grupa strādājot, lai rastu papildus finansējumu izglītības un medicīnas nozarei.

Amatpersonu uzrunas pavadīja klātesošo dalībnieku svilpieni un izsaucieni, paužot neapmierinātību ar deputātu un ministru sacīto.

Jau ziņots, ka šodien vairāki tūkstoši izglītības darbinieku devās protesta gājienā, pieprasot cieņpilnu attieksmi un solījumu pildīšanu. Protesta akcija ievadīja pedagogu trīs dienu streiku.

Vanaga pirmdien joprojām apgalvoja, ka visas streika prasības neesot izpildītas. Ja tuvākajās dienās tās netikšot izpildītas, LIZDA neizslēdzot iespēju pagarināt streiku.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka streika prasības ir izpildītas, līdz ar to LIZDA rīkotais streiks faktiski esot nelikumīgs.

LETA foto.