Ārlietu ministrs: Ļoti ceram uz Minskas vienošanās pildīšanu, taču spriedze Ukrainas austrumos nav mazinājusies

Tāpat ministrs norādīja, ka 2020.gads ir sācies vētraini — tikko nosvinot Jauno gadu, jau 3.janvārī «nonācām situācijā, kur Tuvajos Austrumos bijām tuvu nopietnas karadarbības sākumam». Straujais un dinamiskais gada sākums ir nosacīta prelūdija tam, kāds būs 2020.gads, sākot no notikumiem Tuvajos Austrumos un Lībijā, ieskaitot situācijas attīstību Sīrijā, sacīja ministrs. 

Ārlietu ministrs pieminēja arī Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), kas notiks jau pēc deviņām dienām, uzsverot, ka nākamie 11 mēneši būs nozīmīgi, lai veidotu jaunas attiecības ar Apvienoto Karalisti. 

«Šis būs radošs gads, veidojot attiecības ar Lielbritāniju. Mēs strādāsim pie mūsu pozīciju formulēšanas nākotnes līgumu kontekstā un darīsim visu, lai Lielbritānija būtu ciešs ES partneris», pauda ministrs. Tāpat ministrs norādīja, ka 2020.gadā paredzamas cīņas par Latvijas interešu aizstāvību ES daudzgadu budžeta kontekstā.

Runājot par izaicinājumiem, Rinkēvičs uzsvēra, ka viens no tiem ir «mūsu vēstures telpa». «Kopš pagājušā gada, redzot, kā attīstās Krievijas amatpersonu un propagandas retorika, mēs redzam, ka notikumi, kas notikuši gan pirms 80 gadiem, gan Otrā pasaules kara sākums, gan Molotova-Ribentropa pakta noslēgšana, kā arī Krievijas oficiālās varas centieni attaisnot noziedzīgās Staļina ārpolitikas veikumu pirms kara — tam nav tikai vēsturiska konotācija. Tam ir ļoti būtiska politiskā un ārpolitiskā slodze,» teica ministrs.

Rinkēvičs atzinīgi novērtēja pagājušajā nedēļā Saeimā pieņemto paziņojumu par Latvijas okupāciju un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību. «Raugoties no tāda viedokļa, Saeima izdarīja labu darbu — skaidri formulēja Latvijas nostāju. Mēs esam solidāri ar mūsu Polijas un Baltijas kolēģiem. Domāju, ka šis gads būs cīņa par vēsturisko patiesību, kas patiesībā ir cīņa par nākotni,» norādīja Rinkēvičs.

Ministrs vērsa uzmanību arī uz iekšpolitiskajiem procesiem Krievijā, paužot bažas par rosinājumu noteikt, ka Krievijas likumiem un konstitūcija ir pārāka par starptautiskajām tiesībām. Tas liekot uzdot jautājumu, vai bija jēga atjaunot Krievijas balsstiesības Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā un, kā turpmāk Krievija plāno būt daļa no starptautiskās tiesiskās telpas.

«Šie ir jautājumi, kas, mūsuprāt, ir ļoti būtiski un tie noteikti būs mūsu dienaskārtībā attiecībās gan ar Krieviju, gan ANO, gan Eiropas Padomes ietvaros,» uzsvēra ministrs.