Ārlietu ministrs: Latvijai nav pieņemams piedāvātais ES kohēzijas finansējuma samazinājums

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, ministra tikšanās ar nozaru asociāciju pārstāvjiem notika, lai pārrunātu plānoto nākamā perioda ES daudzgadu budžeta finansējumu Latvijai, īpaši daļu, kas tiks atvēlēta lauksaimniecības un kohēzijas politikai. Rinkēvičs klātesošajiem ieskicējis ES daudzgadu budžeta sarunu procesu un gaidāmo ārkārtas Eiropas valstu līderu sanāksmi par ES budžetu, kas plānota 20.februārī.

Politiķis atzina, ka sarunu procesā lielākās dalībvalstu pretrunas ir saistītas ar daudzgadu budžeta kopapjomu, prioritātēm un kritērijiem. «Ņemot vērā, ka Latvijas ekonomika ir stabili augusi, piemēram, 2018.gadā tā bija 70% no ES vidējā, objektīvi kohēzijas finansējums samazināsies. Taču Latvijai nav pieņemams risinājums, kas mums dod tikpat lielu samazinājumu kā valstīm, kuras ir citā attīstības grupā,» pauda ministrs.

Runājot par lauksaimniecības politiku, Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka Latvija ir viena no divām valstīm kopā ar Horvātiju, kurām Kopējās lauksaimniecības aploksnē ir pieaugums. Pašreizējais priekšlikums paredz, ka Latvijas tiešmaksājumu līmenis turpinās palielināties un 2026.gadā sasniegs 202 eiro par hektāru jeb 77% ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa.

«Šobrīd Latvijas Kopējā lauksaimniecības aploksnei, kas sastāv no tiešmaksājumiem un lauku attīstības finansējuma, ir otrais labākais priekšlikums starp visām dalībvalstīm, jo paredz pieaugumu, salīdzinot ar esošo periodu,» akcentēja ministrs.

Sarunā piedalījās pārstāvji no Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Pašvaldību Savienības, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, Latvijas Zemnieku federācija, Latvijas Brīvo Arodbiedrību asociācijas, Latvijas Būvniecības padomes, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas un Zemnieku saeimas.