Ārlietu ministrija brīdina bankas par sadarbības risku ar Lembergu un Ventspils brīvostas pārvaldi

Ārlietu ministrija informē, ka saskaņā ar Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikumiem OFAC sankcijas Latvijā ievēro finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki, tajā skaitā bankas, kā arī OFAC sankcijas tiek ievērotas publiskās un privātās partnerības jomā un Eiropas Savienības (ES) fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā.

«Līdz ar to Ārlietu ministrija lūdz ņemt vērā šo papildu risku, kā arī vērš uzmanību, ka jau noslēgto līgumu izpilde ar OFAC sankcionētām personām var būt apgrūtināta vai neiespējama, kamēr sankcijas ir spēkā,» teikts ministrijas paziņojumā.

FKTK skaidro, ka Latvijas normatīvie akti paredz, ka Latvijas finanšu iestādes nesniedz finanšu pakalpojumus OFAC sankciju sarakstā iekļautām personām.

«FKTK ir saziņā ar ASV institūcijām un tuvākajā laikā sniegs Latvijas finanšu iestādēm informāciju par praktiskajiem soļiem prasību izpildei,» paziņojusi FKTK, piebilstot, ka bankām ir jārūpējas, lai pēc iespējas neciestu ar sankciju sarakstā iekļautajiem nesaistītas personas, bet tajā pašā laikā sankcionētās personas nevarētu sankcijas apiet.

Tikmēr valdības koalīcijā ietilpstošā partiju apvienība «Attīstībai/Par!» aicina premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) un satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP) rīt valdības sēdē ziņot par ASV lēmumu iekļaut Lembergu un Ventspils Brīvostas pārvaldi sankciju sarakstā, tā sekām un priekšlikumiem situācijas risinājumam, aģentūru LETA informēja apvienība.

Apvienība aicina nekavējoties sasaukt Latvijas Ostu tranzīta un loģistikas padomes sēdi, lai lemtu par valdības tālāko rīcību.

«ASV valdības lēmums ir kapa zvans postpadomju netīrā biznesa saimniecībai Latvijā, bet tam var būt arī plašāka ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Ārkārtējas situācijas prasa ārkārtējus risinājumus,» norāda apvienība.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) aģentūrai LETA uzsvēra, ka līdz ar ASV atbildīgās institūcijas lēmumu iekļaut Lembergu sankciju sarakstā svarīgi ir nodrošināt tranzīta nozares darba nepārtrauktību, maksimāli mazinot sankciju ietekmi uz tiem, kas ar Lembergu nav bijuši saistīti.

Satiksmes ministrija rītdienas valdības sēdē nākšot klajā ar priekšlikumiem, kā mazināt ASV lēmuma ietekmi uz Ventspils ostā strādājošiem uzņēmējiem un darbiniekiem.

Šāds ASV lēmums ir spēcīgs signāls korupcijas apjomiem Latvijā, jo īpaši tranzīta nozarē, uzsvēra Linkaits, reizē tas apliecina, ka steidzami nepieciešamas reformas ostu pārvaldībā.

Latvijas Televīzijai Linkaits teica, ka lēmums būs vērsts uz to, lai distancētu Lembergu no Ventspils ostas, un tas varētu nozīmēt plašākas izmaiņas Latvijas ostu pārvaldībā, kas ir solīts arī valdības deklarācijā.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis aģentūrai LETA stāstīja, ka ASV noteiktās sankcijas ir saistošas arī Valsts kasei. Šī iestāde izmaksā finansējumu Eiropas Savienības fondu projektiem, tādējādi ar ASV atbildīgās iestādes lēmumu Valsts kase ir apturējusi jebkurus maksājumus sankciju sarakstā iekļautiem uzņēmumiem vai organizācijām.

Jarockis piebilda, ka patlaban nav zināms, kādi konkrēti ES līdzfinansēti projekti tiek īstenoti ASV sankciju sarakstā esošajos uzņēmumos, kādā posmā šie projekti atrodas un cik tajos ir izmaksātā un vēl izmaksājamā summa. Konkrēti aprēķini FM rīcībā varētu būt tuvākajās dienās.

Jau ziņots, ka OFAC pirmdien, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp pret Lembergu.

OFAC nosauc četras struktūras, kuras pieder Lembergam vai atrodas viņa kontrolē. Tās ir Ventspils Brīvostas pārvalde, kā arī trīs biedrības — Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija.

OFAC izdevusi Globālo Magņitska vispārējo licenci nr.1, kas nosaka 30 dienu periodu, lai pabeigtu darījumus ar minētajām četrām juridiskajām personām — Ventspils Brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju, bet attiecībā uz privātpersonām esot jāpiemēro pagaidu iesaldēšana, kuras laikā jāsaprot, vai ir tiesisks pamats šos līdzekļus konfiscēt vai piemērot kādas citas sankcijas.

Saskaņā ar noteiktajām sankcijām tiek bloķēti visi Lemberga un šo četru struktūru īpašumi, daļas īpašumos un tieši vai netieši individuāli vai ar citu personu starpniecību piederošās struktūras, kurās viņu daļa ir virs 50%, kas atrodas ASV vai atrodas ASV personu īpašumā vai kontrolē, un par tām jāziņo OFAC.

OFAC norāda, ka Latvijas oligarhs Lembergs sankcijām pakļauts kā pašreizējā vai bijusī amatpersona, kas atbildīga vai līdzdalīga, vai tieši vai netieši iesaistīta korupcijā.

Kā norāda OFAC, Lembergs ir Ventspils mērs kopš 1988.gada un apsūdzēts par naudas atmazgāšanu, kukuļošanu un varas ļaunprātīgu izmantošanu. Lembergs kontrolē struktūras ar politisko partiju un korumpētu politiķu palīdzību un sistemātiski izmanto šīs struktūras un personas savam personīgajam ekonomiskajam labumam, apgalvo OFAC.

Saskaņā ar OFAC vēstīto, Lembergs izmantojis savu ietekmi pār politisko partiju vadību, lai veidotu valdības personālu un amatos ieliktu noteiktas valdības amatpersonas, kā arī izjauktu citu valdības amatpersonu nokļūšanu vadošos amatos. Turklāt Lembergs esot ietekmējis un korumpējis tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas, lai aizsargātu savas intereses un gāztu politiķus, kurus viņš nespēj kontrolēt.

Lembergs uz aģentūras LETA zvaniem pagaidām nav atbildējis.

«Magņitska likumu» toreizējais ASV prezidents Baraks Obama parakstīja 2012.gada 14.decembrī, un tas ļauj ASV varasiestādēm uzlikt arestu par cilvēktiesību pārkāpumiem un korupciju aizdomās turēto amatpersonu aktīviem, kā arī liegt šīm amatpersonām iebraukšanu ASV.