Arī pēc JV vadības sanāksmes vēl nenosauc ārlietu ministra kandidātu

Ministru prezidente uzsvēra, ka nemeklē miera laika kandidātu, jo «ir beidzies laiks, kad ārlietu ministrs varēja strādāt mierīgos, vairāk diplomātiskos apstākļos».

Pašlaik Siliņa vēl turpinot diskusijas ar potenciālajiem kandidātiem, bet konkrētus uzvārdus politiķe pašlaik nevarot nosaukt.

Tagad notiek intensīvas konsultācijas, bet pēc kandidāta izraudzīšanās premjerministre ar to iepazīstināšot gan JV, gan koalīcijas partnerus, kuru frakcijas jau izrādījušas gatavību pretendentu uzklausīt. Tāpat interesi par nākamo ārlietu ministru izrāda arī opozīcija, piebilda Siliņa.

Politiķe neiezīmēja laika grafiku ārlietu ministra kandidāta atrašanai.

Kā ziņots, pašreizējais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) pēc privāto avioreisu skandāla pagājušajā nedēļā paziņoja par atkāpšanos no amata ar 10.aprīli.

Iepriekš tika pieļauts, ka Saeima par jauno ārlietu ministru varētu lemt sēdē 11.aprīlī, bet, turpinoties meklējumiem pēc jaunā ministra, nav izslēgta iespēja balsojumam atbīdīties uz vēlāku laiku.

Kuluāros kā iespējamie kandidāti ārlietu ministra amatam izskanējuši vairāki vārdi — bijusī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (JV), Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Baiba Braže u.c.

Tāpat kuluāros pieļauta esošo valdības ministru rotācija. Kā viena versija izskanējusi esošā aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) rotēšana uz ārlietu ministra amatu, tādējādi vakantu atstājot posteni Aizsardzības ministrijā. Tāpat pieļauta iespēja, ka esošā tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) varētu ieņemt ārlietu ministra posteni, viņas vietā virzot Tieslietu ministrijas līdzšinējo parlamentāro sekretāri Laumu Paegļkalnu (JV) vai Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu (JV). Pati politiķe gan šādu rokādi esot noraidījusi, un aģentūrai LETA atteicās sniegt komentārus par šo jautājumu.