Aptauja: Tikai 40% iedzīvotāju velta miegam vismaz septiņas stundas

Visbiežāk pietiekami neizguļas iedzīvotāji, kuri kopumā dzīvo neveselīgi — 29%, respondenti ar pamatizglītību — 31% — un aptaujātie vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem. Kā skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Epilepsijas un miega medicīnas centrs miega speciāliste pediatre Marta Celmiņa, mūsdienās dzīves steiga ir milzīga, un bieži ieplānojam pārāk daudz, ziedojot miegam tik nepieciešamās stundas. Vecumā no 35 līdz 44 gadiem iedzīvotājiem ir ļoti aktīva gan karjera, gan ģimenes dzīve, visticamāk, tāpēc šajā vecuma grupā pilnvērtīgai atpūtai tiek veltīts mazāk laika.

Lai gan kopumā visās sabiedrības grupās iedzīvotāji guļ pārāk maz, aptaujas dati liecina, ka salīdzinoši apzinīgāk miega režīmu ievēro iedzīvotāji, kuri kopumā dzīvo veselīgi — 46%, seniori virs 65 gadiem — 45% — un aptaujātie ar vidēji augstiem ienākumiem — 45%.

Celmiņa norāda, ka nepieciešamais miega daudzums katram indivīdam atšķiras, bet vidēji pieaugušajam diennaktī tas ir no septiņām līdz deviņām stundām. Savukārt cilvēkiem virs 65 gadiem pietiek ar septiņām vai astoņām stundām miega diennaktī. Pusaudžiem ieteicams atpūtai veltīt no astoņām līdz desmit stundām, bet bērniem — līdz pat 12 stundām.

Noteikts miega ilgums ir nepieciešams tāpēc, ka gulēšana nav vienmērīgs process. Celmiņa skaidro, ka izšķir dažādas miega fāzes, kas nakts laikā cikliski mainās. Katrai no tām ir savs uzdevums — piemēram, dziļais miegs ir svarīgs, lai ķermenis augtu un atjaunotos, kā arī šajā laikā no smadzenēm tiek izvadīti kaitīgie vielmaiņas galaprodukti. Savukārt REM miegs jeb miega cikla pēdējā fāze, kuras laikā bieži sapņojam, ir nepieciešams, lai apstrādātu dienas laikā apgūto informāciju. Nakts sākumā tā ir mazāk, bet visvairāk — nakts beigās. Ja cilvēks guļ mazāk, tad nesaņem smadzenēm un domāšanai nepieciešamo miegu.

Nepietiekams vai nekvalitatīvs miegs tieši vai netieši ietekmē visu organismu un palielina dažādu saslimšanu risku. Miega trūkums atstāj iespaidu uz cilvēka kognitīvajām funkcijām, spriestspēju, atmiņu, rada aizkaitinājumu, kā arī var aizkavēt augšanu un palielināt svaru. Būtiski samazinās organisma imūnās sistēmas darbība, bet palielinās infarkta, insulta un citu asinsvadu slimību risks.

«Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss» ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau astoņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāti vairāk nekā 1000 iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.