Aptaujātie ar neveselīgiem paradumiem ievērojami biežāk (30%) saskārušies ar depresiju vai izdegšanu, savukārt aptaujātie ar veselīgāku dzīvesveidu — vien 12% gadījumu. Tāpat atšķirības iezīmē sportošanas ieradumi — fiziski aktīvie (10%) mazāk nekā pasīvie (21%) pieredzējuši psiholoģisku diskomfortu.
Kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) speciāliste, narkoloģe Ilze Maksima skaidro, ka izdegšanas sindroms ir fiziska un emocionāla izsīkuma stāvoklis, ko papildina profesionālās efektivitātes kritums, atsvešināšanās un negatīvas aizsargreakcijas, piemēram, cinisms, sarkasms un pesimisms. Tam var pievienoties trauksmainība, nespēja koncentrēties, galvassāpes, miega traucējumi, pielāgošanās prasmju, radošuma un atmiņas pasliktināšanās, turklāt ar laiku sindroma klīnisko izpausmju dēļ var samazināties dzīvildze un izsīkt darbspējas.
«Veselībai būtisks ir līdzsvars — optimāls stresa līmenis pats par sevi nav nekas slikts, jo tas mobilizē sasniegumiem, tomēr ir būtiski ievērot katras personas emocionālās, fizioloģiskās un sociālās vajadzības, lai nenonāktu līdz hroniskam stresam un izdegšanai,» skaidro Maksima.
Viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, kas ļauj izvairīties no izdegšanas sindroma, ir darba un atpūtas līdzsvars, kā arī prasme sevi nepārslogot, pareizi nosakot veicamo darbu prioritātes. KBT speciāliste aicina paskatīties uz tuvāko diennakti un tajā izlīdzināt slodzi un atpūtu — strikti ieplānot konkrētas atpūtas pauzes, līdzīgi kā skolas laikā starpbrīžus. Piemēram, lai aizietu pēc ūdens, paēstu vai vienkārši paskatītos ārā pa logu.
Tāpat viņa aicina nepieturēties pie principa, ka «katrai dienai ir tikai 100%». Proti, ja kaut kas no ieplānotajiem darbiem neietilpst vienā dienā, to var pārcelt uz citu dienu. Savukārt, ja uzrodas kāds jauns darbs, Maksima aicina vadīties pēc principa «ja es šodien darīšu šo, tad, kas būs tas, ko es nedarīšu?».
Viņa atzīst, ka izdegšana var skart jebkuras profesijas pārstāvi, tomēr biežāk tā novērojama palīdzošo profesiju pārstāvjiem, kuri strādā ciešā kontaktā ar cilvēkiem, tāpat arī dažāda līmeņa vadošiem amatiem ar darbu paaugstinātas spriedzes un atbildības apstākļos. Turklāt izdegšanas saknes var būt dziļākas, un to var sekmēt dažādi individuāli faktori — no perfekcionisma līdz sarežģītām attiecībām profesionālajā vidē, tāpat arī slikta darba organizācija darba vietā un kopējā organizācijas kultūra.
Maksima aicina sekot līdzi savai pašsajūtai ilgtermiņā, piemēram, neatcelt sociālo dzīvi, neizlaist svētkus, plānot atvaļinājumus un atpūtas dienas, integrēt ikdienā fiziskās aktivitātes, attīstīt ārpusdarba intereses, darbā veikt pienākumu inventarizāciju, sastrukturizējot faktorus, kas izraisa izdegšanu.
«Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss» tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, proti, 1016 cilvēki, vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījuma mērķis ir veicināt sabiedrību aizdomāties par savu veselības stāvokli un mudināt vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam. Pētījums veikts 2023.gada augustā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.