Aptauja: Latvijā ar finanšu krāpšanas mēģinājumiem šogad saskārušies 92% iedzīvotāju

Tāpat aptaujā secināts, ka naudu krāpniecības dēļ ir zaudējuši 13% respondentu.

«Swedbank» pārstāvji arī norāda, ka no cilvēkiem un uzņēmumiem Latvijā ik mēnesi tiek izkrāpts teju miljons eiro, taču 93% respondentu uzskata, ka viņiem ir pietiekamas zināšanas par finanšu drošību internetā.

«Krāpnieku galvenie «ieroči», kas palīdz izvilināt naudu no cilvēkiem, ir telefons un e-pasts, un visbiežāk cilvēku apmānīt izdodas, steidzinot pieņemt lēmumu, kā arī iemantojot cilvēka uzticēšanos. Vienlaikus, aptaujā tika vērtēta cilvēku kritiskā domāšana, vērtējot viņu spēju atpazīt krāpšanas mēģinājumus, un teju 60% cilvēku uz šiem jautājumiem atbildēja nepareizi,» norāda «Swedbank» Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Viņš min, ka arī cilvēki ar augstāko izglītību, kuriem ikdienā bieži šķiet, ka viņi uz krāpnieku viltībām noteikti neuzķertos, tomēr iekrīt — to rāda ne tikai aptaujas, bet arī jaunākie krāpšanas dati.

Kopumā uz jautājumiem par datu un finanšu drošības izpratni, pareizas atbildes ir snieguši vidēji 62% respondentu. Savukārt salīdzinoši vājāka ir izpratne par risku un pelņas sakarību, kas ļauj krāpniekiem piedāvāt nereālu ienesīgumu un cilvēkiem tas nešķiet aizdomīgi, skaidro Jansons.

Visbiežāk izmantotie krāpnieku saziņas kanāli 2024.gadā ir telefons (60%), e-pasts (46%) un īsziņas (39%).

Bankā norāda, ka visstraujāk pēdējo piecu gadu laikā ir pieaudzis krāpšanas mēģinājumu skaits, izmantojot telefonsarunas un īsziņas — attiecīgi par 40 un 28 procentpunktiem. Taču visbiežāk cilvēki atzīst, ka ir apkrāpti dažādās interneta vietnēs (40%), seko telefona zvani (34%) un sociālie tīkli (31%).

Aptaujas dati liecina, ka galvenie paņēmieni, ko izmanto krāpnieki, ir cilvēku steidzināšana, liekot domāt, ka jāpieņem lēmums tuva cilvēka interesēs (53% respondentu uzskata, ka šādi krāpnieki realizē savu mērķi), kā arī uzticamības radīšana, iegalvojot, ka komunikācija notiek ar banku vai citu uzticamu iestādi (48%). Krāpšana izdodas arī tāpēc, ka internetlapa vai atsūtītā saite nešķiet aizdomīga (41%), tiek solīts liels ieguvums (36%), kā arī tāpēc, ka krāpniekam izdodas izveidot emocionālu saikni ar upuri (33%).

«Bankas darbinieki, Valsts policija vai jebkura cita iestāde nezvanīs jums ar mērķi noskaidrot norēķinu kartes datus, neliks nosaukt «Smart-ID» vai internetbankas lietotāja numuru. Ja saņemat šādu zvanu, tad ir pirmais iemesls būt piesardzīgam un apšaubīt zvanītāja mērķi,» uzsver Jansons, piebilstot, ka šādos gadījumos vienmēr ir jāsazinās ar konkrēto iestādi, izmantojot tikai oficiālo kontaktinformāciju.

Novērtējot cilvēku zināšanas par dažādiem ar finanšu un datu drošību saistītiem jautājumiem, secināts, ka kopumā cilvēku izpratne par šiem jautājumiem ir adekvāta. Attiecīgi 77% respondentu apzinās, ka droši saziņas veidi ir valsts vai bankas oficiālās platformas, un 60% respondentu piekrīt tam, ka digitālajiem parakstiem, kas apstiprināti ar «Smart-ID», ir tāds pats juridiskais spēks, kā ar roku veiktiem parakstiem. Kopumā 55% cilvēku atpazīst galvenās krāpšanas mēģinājumu pazīmes digitālajā vidē. Taču nedaudz mazāk (52%) cilvēku apzinās, ka, jo augstāku peļņu kāds piedāvā, jo lielāka ir iespēja zaudēt naudu.

«Aptauja atklāj, ka iedzīvotājiem aizvien ir salīdzinoši vājas zināšanas par ieguldījumu atdeves un risku sakarību, un tieši šī ir krāpnieku teritorija, kurā upuri iekrīt uz maldīgiem ieguldījumu piedāvājumiem,» norāda Jansons.

Viņš atzīmē, ka, uzķeroties uz vilinošiem investīciju piedāvājumiem, Latvijas iedzīvotāji ik mēnesi zaudē vidēji 400 000 eiro. Turklāt par investīciju krāpšanas upuriem kļūst dažāda vecuma cilvēki un visbiežāk tie, kuriem pašiem nav izpratnes un pieredzes par ieguldījumiem.

«Iedzīvotāji, kuri iepriekš jau ir uzķērušies uz finanšu krāpnieku ēsmām un zaudējuši naudu, ir mazāk kritiski pret dažādiem piedāvājumiem, kas izskatās pārāk labi, lai būtu patiesība,» pauž Jansons, aicinot iedzīvotājus pirmssvētku laikā, kad šādu piedāvājumu kļūst arvien vairāk un dažādas izpārdošanas interneta vidē ir ik uz soļa, būt daudz vērīgākiem un uzmanīgi izvērtēt katru interneta vietni un piedāvājumu, lai nekļūtu par kārtējo krāpnieku upuri.

Aptauja veikta 2024.gada septembrī sadarbībā ar «Snapshots», aptaujājot 704 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.