Aptauja: Latvijā 25% iedzīvotāju pēdējos sešos mēnešos nav veidojuši uzkrājumus

Aptaujā secināts, ka izteiktāki nekrājēji ir Vidzemē (32%) un iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem (32%), kamēr jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem tieši pretēji — caurmērā retāk norādīja, ka pēdējā pusgadā nav iekrājuši (18%).

Aptaujas dati arī liecina, ka krāšanas vai nekrāšanas ieradums korelē ar izglītību, proti, 39% respondentu ar pamatizglītību un attiecīgi 32% respondentu ar vispārējo izglītību pēdējos sešos mēnešos nav uzkrājuši. Savukārt tikai katrs piektais aptaujātais ar augstāko izglītību pēdējā pusgadā nav atlicinājis naudu uzkrājumiem, norāda «Bigbank» Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Viņš piebilst, ka aptaujas jautājums par to, vai uzkrājumi ir veidoti pēdējos sešos mēnešos, ir izvēlēts apzināti, jo tas ļauj redzēt, kādi ir cilvēku finanšu lēmumi gada siltākajos mēnešos, kad komunālie maksājumi ir zemāki.

Tikmēr 24% no aptaujātajiem, kuri pēdējos sešos mēnešos bija krājuši, norādīja, ka tuvākajā laikā savus uzkrājumus negrasās tērēt, kamēr 51% tos novirzīs dažādiem mērķiem.

Caurmērā visbiežāk 14% Latvijas iedzīvotāju savus uzkrājumus plāno tērēt ceļojumiem. Tie galvenokārt ir rīdzinieki, biroju darbinieki un neprecētie ar personīgajiem ienākumiem virs 1500 eiro mēnesī.

Nākamā pozīcija, kur tikšot tērēta pēdējos sešos mēnešos atliktā nauda, ir pieaugošajiem ikdienas tēriņiem, proti, komunālajiem maksājumiem, pārtikai, transportam, bērnu vajadzībām skolā, bērnudārzā un tamlīdzīgi. Caurmērā biežāk šo atbildes versiju izvēlējušies Rīgas un lielo pilsētu iedzīvotāji, personas ar pamatizglītību un ģimenes ar diviem vai trim bērniem.

Tikmēr 7% plāno izmantot uzkrājumu lielākiem pirkumiem mājoklim — mēbelēm, virtuves iekārtām un tamlīdzīgi, vēl tikpat daudzi iekrāto ieguldīs dzīvokļa vai mājas remontā.

Savukārt 6% respondentu plāno tērēt uzkrājumus Ziemassvētku dāvanām, ko biežāk norādījuši jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, studenti, ģimenes ar trim bērniem, kā arī cilvēki ar personiskajiem ienākumiem līdz 150 eiro.

«Norstat» aptauja veikta tiešsaistē no 2024.gada 4.novembra līdz 14.novembrim, tajā piedalījās 1004 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.