Aptauja: Lai gan vairums iedzīvotāju skolotāja profesiju vērtē augstu, kļūt par pedagogu būtu gatavi vien 6%

Kā aģentūru LETA informēja projekta pārstāve Klinta Mežapuķe, aptauja arī atklājusi, ka savai atvasei skolotāja profesiju vēlētos vien 2% iedzīvotāju.

«Taču, lai gan retais iedzīvotājs apgalvo, ka izvēlētos skolotāja profesiju, pirmajā skolotāju izglītības projekta «Mācītspēks» gadā ir ievērojams konkurss uz skolotāja amatu — seši speciālisti uz vienu vietu,» uzsvēra Mežapuķe.

Latvijas Universitātes asociētā profesore Ieva Margeviča-Grinberga paudusi, ka izglītība nenoliedzami ir veiksmīgas nākotnes stūrakmens, tāpēc ārkārtīgi svarīga esot skolotāju loma šīs izglītības kvalitātes celšanā. Kaut gan lielākā daļa aptaujāto jeb 84% uzskata, ka pret skolotājiem trūkst cieņas no sabiedrības puses, tomēr 93% iedzīvotāju norādīja, ka skolotājiem ir būtiska loma jaunatnes un nākotnes sabiedrības personību un vērtību radīšanā, atklāja profesore.

Tie iedzīvotāji, kas būtu gatavi kļūt par skolotājiem, kā svarīgāko iemeslu tam minēja, ka tā ir profesija, kurā nepieciešams pastāvīgi mācīties pašam un apgūt jaunas iemaņas, zināšanas. Šādu viedokli pauduši 57% aptaujāto. Tāpat 43% respondentu atklājuši, ka to izvēlētos, jo patīk darbs ar bērniem un 42% aptaujāto tādēļ, ka ir vēlme sniegt ieguldījumu sabiedrībā.

Katrs trešais kā pozitīvu iemeslu norādīja arī vasaras brīvlaiku, informēja Mežapuķe.

Pēc viņa sniegtās informācijas, puse iedzīvotāju, kas nebūtu gatavi kļūt par skolotājiem, kā būtiskāko šķērsli minēja emocionāli grūto darbu, nedaudz retāk tika minēta arī necieņas izrādīšana skolotājam no bērnu un vecāku puses, un tas, ka skolotāja profesija vienkārši nesaista. Zemu atalgojumu kā šķērsli minēja 25% iedzīvotāju.

Aptaujā tika vaicāts, kādām īpašībām jāpiemīt 21.gadsimta skolotājam. 88% respondentu minēja profesionalitāti, 75% — autoritāti bērnu acīs, savukārt 72% — orientēšanos jaunākajās mācību metodēs.

Mežapuķe klāstīja, ka nedaudz retāk tika minēta arī prasme mācību procesā integrēt digitālos mācību rīkus un nebeidzama zinātkāre. Savukārt visretāk tika izcelta pakļāvība bērnu un vecāku vēlmēm un piekāpība.

Pētījumu veica pētījumu aģentūra «Norstat», un pētījumā interneta vidē aptaujāti 1006 Latvijas iedzīvotāji.