Aptauja: Galvenais ziņu avots 75% cilvēku ES ir televīzija

Aptaujā noskaidrots, ka televīzija ir galvenais ziņu avots arī Latvijā, kur gan to kā galveno ziņu avotu norādījuši par 24 procentpunktiem mazāk cilvēku nekā ES kopumā jeb 51% aptaujāto. Nākamais iecienītākais ziņu avots, lai arī krietni mazāk populārs, ir tiešsaistes ziņu platformas, kuru popularitāti ES sasniedz 43%, bet Latvijā — 45%.

Trešajā vietā visā ES ir radio (39%), savukārt Latvijā — sociālo mediju platformas un blogi (41%), kas ES vidēji ir ceturtais populārākais ziņu avots (26% aptaujāto). Latvijā radio ir ceturtais iecienītākais ziņu avots — to atzīmējuši 28% aptaujāto. Drukātie preses izdevumi gan ES vidēji, gan Latvijā ieņem piekto vietu — laikrakstus un žurnālus kā galveno ziņu avotu norāda vien katrs piektais respondents ES (21%) un tikai katrs desmitais Latvijā (9%).

Gados jaunāki respondenti kā ziņu avotus biežāk izmanto sociālo mediju platformas un blogus — 46% aptaujāto 15 līdz 24 gadu vecumā salīdzinājumā ar 15% aptaujāto vecumā virs 55 gadiem.

Lai gan tradicionālajiem ziņu avotiem, it īpaši televīzijai, ir nozīmīga loma, 88% aptaujāto ar ziņām vismaz nelielā mērā iepazīstas tiešsaistē, izmantojot viedtālruni vai datoru. Lai piekļūtu ziņām tiešsaistē, 43% respondentu izmanto ziņu avota tīmekļvietni, piemēram, laikraksta tīmekļvietni, un 31% lasa rakstus vai ierakstus, kas redzami viņu tiešsaistes sociālajos tīklos. Piekļūt ziņām ar tiešsaistes sociālo tīklu starpniecību īpaši aktuāli ir gados jauniem cilvēkiem (43% jauniešu 15-24 gadu vecuma grupā salīdzinājumā ar 24% cilvēku vecumā virs 55 gadiem).

Savukārt maksāt par tiešsaistē pieejamām ziņām cilvēki gatavi samērā reti — 70% aptaujāto, kas iecienījuši ziņas tiešsaistē, lieto tikai bez maksas pieejamu saturu vai ziņu pakalpojumus.

Jautājumos par medijos atspoguļotajiem tematiem aptaujā noskaidrots, ka, lai arī savas valsts politiskie temati iedzīvotājus interesē visvairāk, un tos atzīmējuši 50% aptaujāto, teju tikpat liela interese iedzīvotājiem ir arī par Eiropas un starptautiskiem tematiem (46%) un vietējiem notikumiem (47%).

72% respondentu pēdējā laikā ir lasījuši, redzējuši vai dzirdējuši kaut ko par ES presē, internetā, televīzijā vai radio. Savukārt 57% ir lasījuši, redzējuši vai dzirdējuši kaut ko par Eiropas Parlamentu.

Saistībā ar uzticamību medijiem aptaujas respondenti norādījuši, ka vairāk uzticas tradicionālajiem apraides un drukātajiem medijiem nekā tiešsaistes ziņu platformām un sociālo mediju kanāliem. 49% aptaujāto tic, ka valsts TV un radio stacijas sniedz viņiem patiesas ziņas neatkarīgi no tā, vai tas būtu šo staciju ierastais apraides kanāls vai tiešsaistes platforma. Kā otru uzticamāko avotu 39% aptaujāto atzīmējuši drukāto presi.

Savukārt privātās TV un radio stacijas par uzticamiem medijiem atzinuši 27% aptaujāto. Polija ir vienīgā valsts, kur privātās TV un radio stacijas tiek uzskatītas par visuzticamāko ziņu avotu. Vēl viena valsts, kur tradicionālie ziņu avoti ir mazāk iecienīti par citiem medijiem, ir Ungārija. Tur kā visuzticamāko ziņu avotu aptaujātie norādījuši cilvēkus, grupas vai draugus, kam viņi seko sociālajos medijos.

Mediju uzticamības aspekts atklājās arī jautājumā par to, kas cilvēkam liktu tiešsaistē atvērt kādu ziņu rakstu. Interesants virsraksts motivētu 54% aptaujāto, tomēr 37% respondentu norāda, ka viņiem ir svarīgi, lai ziņu portāls, kurā raksts publicēts, viņiem šķistu uzticams.

Vairāk nekā ceturtā daļa aptaujāto (28%) uzskata, ka pēdējo septiņu dienu laikā viņi ir ļoti bieži vai bieži saskārušies ar dezinformāciju un viltus ziņām. Visvairāk tam piekrīt aptaujātie Bulgārijā — 55% norāda, ka ar to saskārušies ļoti bieži vai bieži. Savukārt visretāk šādu viedokli pauduši aptaujātie Nīderlandē — vien 3% norādījuši, ka ar to saskārušies ļoti bieži, un 9% — bieži. Latvijā šis rādītājs ir nedaudz virs Eiropas vidusmēra — 44%.

Lielākā daļa respondentu ir pārliecināti, ka spēj atpazīt dezinformāciju un viltus ziņas. 12% respondentu ES un 10% respondentu Latvijā jūtas ļoti pārliecināti par spēju atpazīt viltus ziņas, savukārt un 52% ES un 54% Latvijā — diezgan pārliecināti. Aptaujas dati liecina, ka, jo lielāks aptaujāto vecums, jo zemāka ir viņu pārliecība par savu spēju atšķirt patiesas ziņas no viltus ziņām, un jo augstāks aptaujāto izglītības līmenis, jo viņu pārliecība ir augstāka.

Aptauju veica uzņēmums «Ipsos European Public Affairs», aptaujājot cilvēkus vecumā no 15 gadiem visās 27 ES dalībvalstīs. No 2022.gada 26.aprīļa līdz 11.maijam ar datorizētas internetintervijas palīdzību, izmantojot «Ipsos» tiešsaistes respondentu grupas un to partnertīklu, tika aptaujāti 52 347 cilvēki.