Jau ziņots, ka pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas NATO austrumu flangā — Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā — ir izvietotas daudznacionālās kaujas grupas. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā šīs kaujas grupas ir paplašinātas.
«Mūsu nostāja ir tāda, ka mums ir jāstiprina sava drošība, bet vienlaikus jādomā, kā varam veicināt sadarbību ar tiem sabiedrotajiem, kas ir iesaistīti mūsu drošības stiprināšanā, un kā caur misijām pilnveidojam mūsu karavīru prasmes,» aģentūrai LETA pēc komisijas sēdes atzina Sprūds.
Lemjot par karavīru nosūtīšanu, esot jāizvērtē arī stratēģiskie un politiskie izaicinājumi.
Nevarot izslēgt, ka Latvija varētu piedalīties starptautiskās misijās arī kādos citos reģionos. Šāds solis varētu tikt sperts, domājot par 2025.gada ANO Drošības padomes nepastāvīga locekļa vēlēšanām, kad Latvijai ir jāparāda «savs karogs starptautiski», tomēr karavīru nosūtīšana neesot pašmērķis.
Sprūds arī pastāstīja, ka, ņemot vērā saspīlējumu Tuvajos austrumos, aizsardzības resors uzmanīgi vēro situāciju un patlaban ir piesardzīgs, domājot par iespējamu Latvijas karavīru skaita palielināšanu starptautiskajā operācijā Libānā un Izraēlā. Patlaban Libānā ir trīs Latvijas karavīri, bet Izraēlā — viens.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.