Apsaimniekotājs: tuvāko 10-15 gadu laikā jāveic veco liftu nomaiņa pret jauniem

Viņš norāda, ka pirms diviem gadiem stājās spēkā jauns normatīvais regulējums liftu un vertikālo cēlājplatformu drošības un tehniskajai uzraudzībai, kuri maina lietošanā esošo liftu, sevišķi to, kas uzstādīti līdz 2000.gada 1.septembrim, tehnisko uzraudzību, un liek rēķināties ar augstākām liftu drošības prasībām. Atkarībā no liftu tipa un bīstamības pakāpes risku novēršanas vai samazināšanas pasākumi jāveic piecu līdz 15 gadu laikā līdz 2040.gadam, kas ir maksimālais termiņš.

Sērijveida daudzdzīvokļu māju liftu ekspluatācijas laiks ir 25 gadi. Roze informē, ka šobrīd Latvijā gandrīz pusei no lietošanā esošajiem liftiem jau ir beidzies lifta ražotāja noteiktais lietošanas termiņš. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzturētā Bīstamo iekārtu reģistra (BIR) dati liecina, ka šobrīd reģistrēti un tiek izmantoti aptuveni 3800 lifti, kuri uzstādīti līdz 2000.gada 1.septembrim.

Roze uzsver, ka padomju laikos celto māju liftu mūžs sen jau nokalpots. Daudzi no tiem darbojas vairāk nekā 30-40 gadus, kas nozīmē, ka lielākā daļa mehāniskās un elektriskās komponentes ir aizvēsturiskas un lifti kopumā ir morāli un fiziski novecojuši, kā arī neatbilst mūsdienu cilvēku ikdienas lietošanas prasībām.

«Veco liftu apkope ir dārga un sarežģīta. Ir grūti atrast rezerves daļas, turklāt padomju laika liftu detaļas lielākoties tiek ražotas Krievijā un Baltkrievijā. Turpinot modernizēt vecos liftus, mēs atbalstām un investējam agresorvalstu ekonomikās. Man šķiet, ka šis vien ir pietiekams arguments liftu nomaiņai,» pauž Roze.

Viņš skaidro, ka, veicot liftu uzlabošanas darbus, jārēķinās arī ar nesamērīgām izmaksām. Vecā lifta modernizācija varētu izmaksāt ap 35 000 eiro, kamēr jauna lifta ierīkošana izmaksātu ap 50 000 eiro atkarībā no aprīkojuma un stāvu skaita.

Roze piebilst, ka jauni lifti tiek ražoti, ņemot vērā atbilstību mūsdienu prasībām, kas atvieglo to uzturēšanu un samazina apkopes izmaksas. Turklāt jauni lifti bieži vien ir energoefektīvāki, izmantojot mazāk enerģijas salīdzinājumā ar vecajiem liftiem. Tas var ievērojami samazināt kopējās ēkas ekspluatācijas izmaksas ilgtermiņā.

Roze atzīst, ka lifti lielākajā daļā gadījumu ir ēku iemītnieku kopīpašums, līdz ar to izmaksas gulsies uz dzīvokļu īpašnieku pleciem. Taču, izmantojot «Attīstības finanšu institūcijas «Altum»» programmu «Aizdevums daudzdzīvokļu īres māju renovācijai», kuras finansējums ir paredzēts arī liftu modernizācijai vai nomaiņai, finanšu palīdzību iespējams saņemt arī no valsts. 

Arīdzan PTAC izteicis aicinājumu dzīvokļu īpašniekiem jau savlaicīgi plānot liftu risku novēršanas pasākumus, kā arī veidot uzkrājumus, kas palīdzētu segt izmaksas. Ja remontdarbi un tiem paredzētie tēriņi tiek laicīgi plānoti, šādu un vēl apjomīgāku uzlabojumu veikšana ir iespējama, norāda Roze, piebilstot, ka iedzīvotāju interesēs varētu būt fakts, ka lifta nomaiņa pret jaunu, gluži kā citi ēku modernizācijas darbi, ceļ mājas vērtību, līdz ar to aug arī dzīvokļa cena.

LETA jau ziņoja, ka «Civinity mājas» 2022.gadā strādāja ar 6,817 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15,3% vairāk nekā 2021.gadā, kā arī cieta 340 742 eiro zaudējumus pretstatā gadu iepriekš gūtajai peļņai, liecina «Firmas.lv» informācija. Finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publicēti.

«Civinity mājas» reģistrēta 2009.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1 104 099 eiro. «Civinity» grupa Latvijā pārvalda namu apsaimniekošanas, administrēšanas un uzturēšanas uzņēmumus Rīgā un Jūrmalā, kurā ietilpst AS «Civinity mājas», SIA «CS apkope» SIA «Viens rēķins», SIA «ALG Cleaning», SIA «Pilsētas lifti», SIA «CS Komercserviss», SIA «Civinity mājas Jūrmala».