Apakškomisijas vadītājs: Varētu gatavot izmaiņas regulējumā efektīvākai trešo valstu pilsoņu kontrolei

Apakškomisija šodien daļēji slēgtā sēdē uzklausīja Iekšlietu ministrijas un Valsts drošības dienesta pārstāvjus par drošību saistībā ar trešo valstu pilsoņiem Latvijā.

Sēde organizēta, jo sabiedrībā šis jautājums ir diezgan aktuāls un cilvēki ir satraukti par to, ka bieži redzami uz ielām trešo valstu pilsoņi, pēc sēdes izteicās Šnore.

Atbilstoši iestāžu sniegtajai informācijai Latvijā uzturas aptuveni 60 000 Ukrainas pilsoņu. Tālāk seko Krievijas pilsoņi, kuru skaits pēdējā gada laikā samazinājies par aptuveni 10 000, kas nozīmē, ka darbojas iepriekš Saeimas pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, sprieda Šnore.

«Tendence ir tāda, ka Krievijas pilsoņu vietā ieradušies tūkstošiem Vidusāzijas valstu pilsoņi no Uzbekistānas un Tadžikistānas, lai arī daļa šo valstu pilsoņi Latviju jau pametuši,» stāstīja Šnore, kura vērtējumā «tas ir ārkārtīgi nopietni».

Islāmticīgajiem Vidusāzijas valstu pilsoņiem nokļūstot Latvijā, rodas drošības riski saistībā ar iespējamu radikalizāciju un nelegālo nodarbinātību. «Maz kas zināms par šo cilvēku pagātni un nosliecēm reliģiskajā nozīmē,» norādīja Šnore.

Robežsardze darot visu iespējamo, lai jau uz robežas novērstu riskus drošībai, tomēr jāņem vērā robežsardzes ierobežotie resursi un «visus izsijāt nav iespējams», norādīja Šnore.

Šnore informēja, ka ikdienas darbā drošības iestādes pastiprināti raugās uz Krievijas, Ukrainas un Vidusāzijas pilsoņiem. Ukrainas pilsoņi ir iestāžu redzeslokā, jo daļa šīs valsts pilsoņu ieradušies Latvijā caur Krieviju no okupētajām teritorijām.

Vaicāts, vai patlaban nepieciešamas kādas likuma izmaiņas regulējumā, Šnore atbildēja, ka dienesti apakškomisijā pauduši gatavību nākt klajā ar iespējamiem priekšlikumiem drošības regulējumā gan attiecībā uz nodarbinātību, gan kontroli.

Savukārt taujāts, cik liels pamats ir bažām, ka trešo valstu pilsoņi Latvijā rada apdraudējumu, Šnore atbildēja, ka «acis jātur vaļā un potenciāls apdraudējumam pastāv», bet dienesti strādā, lai šo apdraudējumu novērstu.

Lai stiprinātu valsts drošību un robežas apsardzības efektivitāti, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien arī konceptuāli atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā un grozījumus valsts robežas likumā. Grozījumi paredz pilsoņiem no Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstīm pirms ieceļošanas Latvijā sniegt konkrētas ziņas par sevi, radiniekiem un ceļojuma mērķi.

Grozījumus Saeimā iesniegusi parlamenta Nacionālās drošības komisija, akcentējot, ka Krievija un Baltkrievija neatturēsies arī izmantot tām draudzīgi noskaņotu valstu pilsoņus izlūkošanas un citu pret Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm vērstu kaitniecisku aktivitāšu īstenošanai.

Ārzemnieki, kuriem Latvija izsniegusi uzturēšanās dokumentus, ir pārbaudīti, tomēr, ņemot vērā dažādo risku izpratni un toleranci Eiropas Savienības un Šengenas dalībvalstīs, Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ir dažādas iespējas saņemt šos dokumentus un brīvi ceļot Šengenas zonā. Piemēram, Ungārija nepiemēro drošības pārbaudes šo valstu pilsoņiem. Tādējādi, ceļojot Eiropas Savienībā, Latvijas robežsargiem var nebūt informācijas par šo personu atrašanos Latvijā, skaidrots grozījumu anotācijā.

Izmaiņas paredz, ka Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Krievijas, Moldovas, Tadžikistānas un Uzbekistānas pilsoņiem pēc likuma grozījumu pieņemšanas Saeimā būs pienākums pirms ieceļošanas Latvijā norādīt ceļojuma mērķi, plānoto uzturēšanās laiku, vietu, ceļošanas maršrutu un kontaktinformāciju.

Tāpat būs jānorāda informācija par personas vai tās tuvinieka ieņemtiem vēlētiem amatiem, kandidēšanu vēlēšanās, esošo vai bijušo valsts vai pašvaldības amatpersonas statusu, dienestu bruņotajos spēkos, specdienestos, robežsardzē, muitā, iekšlietu, tieslietu vai ārlietu dienestā. Šo pienākumu plānots noteikt no šī gada septembra. Par šīs informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu varēs piemērot naudas sodu līdz 2000 eiro.

Izmaiņas paredz, ka valsts drošības iestādes ne retāk kā reizi gadā izvērtēs šādas prasības nepieciešamību, tās ietekmi un turpmāko nepieciešamību un iesniegs par to ziņojumu Saeimai. Šīs izmaiņas neattieksies uz personām ar diplomātisko imunitāti vai tām, kas dodas īstermiņa braucienā oficiālu funkciju veikšanai vai tehniskā atbalsta nodrošināšanai, paredz grozījumi.

Tāpat plānots, ka caurlaidi pierobežas joslā turpmāk NVS pilsoņiem izsniegs, ja būs saņemta Valsts drošības dienesta piekrišana. Paredzēts arī noteikt, ka jau izsniegtās un spēkā esošās terminētās caurlaides būs derīgas ne ilgāk kā divus mēnešus no likuma grozījumu spēkā stāšanās. Izmaiņu autori norādījuši, ka patlaban robežas infrastruktūras izbūves laikā ir paaugstināti valsts drošības riski, tāpēc šāda īpaša caurlaižu pārbaudes kārtība pierobežas joslai būtu jānosaka līdz 2027.gada beigām. Valsts robežas likums noteic, ka personām no 15 gadu vecuma pierobežas joslā ir nepieciešama robežsardzes izsniegta pastāvīgā vai terminētā speciālā caurlaide.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ko atbalsta arī Baltkrievija, reģionā ir pieauguši izlūkošanas un hibrīddraudu riski. Lai novērstu ar šo valstu specdienestiem saistītu personu ieceļošanu, kopš 2022.gada februāra Latvijā ir pastiprināta migrācijas kontrole.