Ameriks vēl nav lēmis par dalību iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās; viens no GKR līderiem varētu būt Burovs

Viņš norādīja, ka «Gods kalpot Rīgai» plāno startēt ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs, un viens no partijas līderiem, visticamāk, varētu būt pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).

Par savu iespējamu dalību šādās vēlēšanās Ameriks gan vēl tikai lemšot.

Tas, vai «Gods kalpot Rīgai», tāpat kā līdz šim, startētu kopā ar «Saskaņu», vēl esot atvērts jautājumus, par ko tikšot lemts partijas valdes sēdē tuvāko nedēļu laikā.

Kopumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājumu sākt Rīgas domes atlaišanas procedūru Ameriks vērtē kā «politiskās izrēķināšanās aktu».

Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Burovs aģentūrai LETA apstiprināja, ka būtu gatavs kandidēt iespējamās ārkārtas vēlēšanās. Vaicāts, vai startēšana kopā ar «Saskaņu» ir iespējama, politiķis norādīja, ka to vēl nepieciešams izrunāt partijas valdes sēdē, tomēr atgādināja, ka iepriekš «Gods kalpot Rīgai» kongresā Ameriks sacījis, ka pastāv iespēja, ka nākamajās vēlēšanās politiskais spēks kandidēs atsevišķi.

Viņš uzsvēra, ka pa šo gadu rīdzinieki ir vairāk redzējuši «Gods kalpot Rīgai» kā atsevišķu partiju ar savu pozīciju un partijai esot plāni startēt atsevišķi.

Tāpat Burovs pauda pārliecību, ka, ārkārtas vēlēšanās startējot atsevišķi, «Gods kalpot Rīgai» noteikti būs pārstāvēti Rīgas domē.

Kā vēstīts, VARAM nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām — nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, to piektdien preses konferencē paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

VARAM izstrādātais lēmumprojekts sākotnēji būs jāskata Ministru kabinetam, bet pēc tam arī Saeimai. Dome tiek uzskatīta par atlaistu no brīža, kad par to nobalso Saeima.

Jaunās Rīgas domes vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz Rīgas domei iecelt pagaidu administrāciju. 

Saeima, pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju un nosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām domes vēlēšanām. 

Šobrīd, ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, jaunas domes vēlēšanas nevar rīkot. Kārtējām pašvaldību vēlēšanām jānotiek 2021.gada jūnija pirmajā sestdienā.

Tomēr Saeima ceturtdien izskatīšanai komisijās nodeva koalīcijas deputātu iesniegtos likumu grozījumus, kas, ja nosacīti tuvākajā laikā tiktu rīkotas jaunas Rīgas domes vēlēšanas, ļautu pašvaldību ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.