Amatpersonu atalgojums iestāžu mājaslapās būs publicēts mēnesi

Regulējums attieksies uz visām iestādēm, uz kurām attiecas Valsts pārvaldes iekārtas likums.

Aprēķinātais atalgojums būs publicējams par amatpersonām Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, proti, par fiziskām personām, kuras vispārīgi vai konkrētajā gadījumā ir pilnvarotas pieņemt vai sagatavot pārvaldes lēmumu.

Kā atzīmēts projekta anotācijā, katras iestādes vadītāja atbildībā būs noteikt, kuri nodarbinātie — amatpersonas un darbinieki — ir vispārīgi vai konkrētajā gadījumā pilnvaroti pieņemt vai sagatavot pārvaldes lēmumu attiecīgajā iestādē un attiecīgi, par kuriem publicējams atalgojums.

Iestādēm tīmekļvietnē būs jāpublicē «aprēķinātais» (bruto) atalgojums. Vienlaikus noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka, ja amatpersona ir ilgstošā prombūtnē un par attiecīgo mēnesi tai nav aprēķināts atalgojums, tad tās vārds, uzvārds, amats nebūs jāpublicē. Tādējādi arī tiks mazināts risks, ka tiek apstrādāti amatpersonas sensitīvie dati, atzīmēts anotācijā.

Mājaslapā publicējamajā aprēķināmajā atalgojumā ietverama mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas, taču nebūs jāietver pabalsti.

Paredzēts, ka iestādes šo atalgojumu publicēs, ja likums nenosaka citādi. Piemēram, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem «Kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām», valsts vai pašvaldības institūcijas tīmekļvietnē aizliegts publiskot informāciju par atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru karavīriem, Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Valsts drošības dienesta un Iekšējās drošības biroja amatpersonām, kā arī amatpersonām, kuras operatīvās darbības subjektu īpaši pilnvarotās struktūrvienībās tieši veic operatīvās darbības pasākumus speciālās procesuālās aizsardzības nodrošināšanai vai veic speciālās izmeklēšanas darbības, izmantojot operatīvās darbības līdzekļus un metodes.

Tāpat, saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu, papildus citiem normatīvajos aktos noteiktajiem gadījumiem Ārlietu ministrija (ĀM), pamatojoties uz kompetentas valsts drošības iestādes atzinumu, var nepublicēt vai neizsniegt privātpersonām ziņas par diplomātiskā un konsulārā dienesta un ĀM personāla skaitlisko sastāvu un iekšējo struktūru, amatu sarakstiem, amata pienākumiem, atalgojumu, komandējumiem, finansēm un tehnisko aprīkojumu, ja to izpaušana var kaitēt Latvijas valsts interesēm, tai skaitā ārpolitiskajām interesēm, vai ĀM darbībai un tās nodarbināto drošībai.

Kā vēstīts, Saeima novembrī galīgajā lasījumā atbalstīja «Progresīvo» deputātes Skaidrītes Ābramas iesniegtos grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas paredz atjaunot normu par amatpersonu atalgojuma publicēšanu iestāžu mājaslapās.

Atbalstīties grozījumi diferencē iestādes amatpersonu un darbinieku atalgojuma/darba samaksas publiskošanas apjomu un paredz tikai iestāžu amatpersonām aprēķinātā atalgojuma publiskošanu internetā, norādot personas vārdu, uzvārdu un amatu. Tādējādi tiek atjaunota līdzīga tiesību normas redakcija, kāda šajā likumā pastāvēja jau līdz 2017.gada 11.novembrim.

Ābrama norādījusi, ka nepieciešamība ik mēnesi publiskot iestāžu amatpersonām aprēķināto atalgojumu izriet no sabiedrības — tostarp žurnālistu, korupcijas pētnieku, citu iestāžu darbinieku — tiesībām regulāri, nevis tikai reizi gadā, ērti piekļūt informācijai par publiskai amatpersonai no valsts budžeta aprēķinātām atlīdzībām.

Tas dos iespēju laikus identificēt iespējamās neatbilstīgās izmaiņas atkarībā no personālijām, atlīdzības izvērtēt taisnīgas un līdzvērtīgas darba samaksas kontekstā vienotā sistēmā, kā arī attiecīgi pilnveidot valsts pārvaldes atlīdzību sistēmu.

Kopumā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā precizē un vienkāršo iestāžu sadarbības noteikumus.

Valsts kontrole 2017.gada 9.jūnija revīzijas ziņojumā norādījusi, ka valsts pārvaldē trūkst vienotas pieejas līgumu izstrādē, neskatoties uz to, ka ir daudz sadarbības līgumu. Vidēji starpresoru vienošanās noslēgšana prasa no sešiem līdz 12 mēnešiem.

Ar grozījumiem tiek precizēti un vienkāršoti iestāžu sadarbības noteikumus, proti, attiecināt starpresoru vienošanās uz sadarbību ne tikai starp dažādu ministru padotībā esošām iestādēm, bet arī starp visām publiskām iestādēm.

Pieņemot grozījumus noteikta atteikšanās no obligātās saskaņošanas ar augstāku iestādi, ļaujot augstākai iestādei noteikt, vai saskaņošana ir nepieciešama. Tāpat ar grozījumiem skaidrāk nodalīta sadarbība starp publiskām personām no sadarbības starp vienas publiskas personas iestādēm.