ĀM strādā pie iespējām nodrošināt pensiju pensionāriem, kuri arvien biežāk no ārzemēm atgriežas Latvijā

Viņa sēdes sākumā atklāja, ka šobrīd viens no ĀM izaicinājumiem ir tendence, ka Latvijā no diasporām sāk atgriezties pensionāri, līdz ar to kopā ar Labklājības ministriju (LM) un Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) tiek strādāts pie šo cilvēku pensiju saņemšanas iespējām.

Gavele aicināja deputātus runāt ar diasporu, atcerēties, pieminēt to jebkurā iespējamā veidā, komandējumā, braucienā, ne tikai pirms vēlēšanām, piebilstot, ka Saeima var palīdzēt ar finansējumu diasporas organizāciju projektiem.

ĀM pārstāve norādīja, ka 23.janvārī tika pieņemts jau otrais trīsgadu plāns darbam ar diasporu, kas ir līdzīgs pirmajam, un arī ar tādu pašu budžetu, proti, diasporas vajadzību īstenošanai paredzēti apmēram 3 miljoni eiro katru gadu. Vislielākais budžets šajā plānā ir Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), attiecīgi — 942 000 eiro un Kultūras ministrijai (KM) — 835 000 eiro.

Par sadarbību ar diasporu kultūras jomā iepazīstināja KM parlamentārā sekretāre Agnese Lāce. Viņa norādīja, ka papildu atbalsts nepieciešams vairākpaaudžu ģimeņu «3×3» un jauniešu «2×2» nometnēm, Dziesmu un deju svētkiem, tostarp metodiskā atbalsta nodrošināšanai, trimdas materiālās un vēstures mantojuma papildināšanai un sabiedrības iepazīstināšanai ar diasporas vēsturi un mākslu, kā arī pašas diasporas aktivitātēm dokumentu un arhīvu saglabāšanai un digitalizēšanai. Tāpat papildu atbalsts nepieciešams diasporas medijiem un sadarbības projektiem.

Savukārt IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga atklāja, ka izglītības jomā papildu atbalsts nepieciešams diasporu latviešu skolu attīstībai, skolotāju darbībai attālināti trīs vietās attālos pasaules reģionos — Austrālijā, Jaunzēlandē, Brazīlijā, 40 diasporu izglītotāju dalībai profesionālās pilnveides pasākumos, trīs lektoru līdzdalībai diasporas izglītojošos pasākumos ASV, Kanādā, Austrālijā. Atbalsts nepieciešams arī latviešu valodas apguves resursa «sietins.lv» pilnveidei un uzturēšanai, kā arī Latvijas pedagogiem un skolu administrācijai reemigrējošo skolēnu iekļaušanai Latvijas izglītības sistēmā.

Runājot par diasporas jauniešu piesaisti studijām Latvijā, Gavele atklāja, ka apmēram 60% gan diasporas jauniešu, gan viņu vecāku studijas Latvijā izskata kā iespēju, taču, lai iestātos latviešu valodas programmā, ir jānokārto vienotais latviešu valodas eksāmens, ko viņi, iespējams, nevar izdarīt.

Tāpat Gavele norādīja, ka studijām Latvijā diasporas jauniešiem būtu nepieciešamas atbalsts, kas varētu izpausties, piemēram, līdzīgi kā Lietuvā — ar motivējošas stipendijas palīdzību, kā arī nodrošinot jaunietim mentoru.

Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) izpilddirektors Raits Eglītis uzsvēra palīdzības nepieciešamību izglītības jomā. Viņš norādīja, ka skolu atbalstam Amerikā, Austrālijā un Kanādā PBLA sadalīja 48 000 eiro, kas ir aptuveni 100 eiro uz vienu skolēnu gadā. PBLA lūdza šo atbalstu palielināt līdz 120 eiro par skolēnu, taču tas tika noraidīts.

«Ir ļoti būtiski palielināt latviešu valodas pieejamību ne tikai latviešu bērniem, bet arī pieaugušajiem, otrām pusēm, vienkārši interesentiem, jo latviešu valoda interesē cilvēkus,» pauda Eiropas Latviešu apvienības (ELA) izglītības referente Ilze Atardo. Viņa piebilda, ka ELA saskaras ar ļoti lielu pieprasījums pēc viedtālruņu lietotnēm, kurās varētu latviešu valodu apgūt interaktīvi.

Tāpat Atardo pauda, ka nepieciešama digitālā platforma, kurā pieejams viss, kas saistīts ar latviešu valodu — sākot no likumdošanas, ko tā pieprasa, lai cilvēks strādātu, mācītos, pārceltos vai dotos prom.

ELA pārstāve Aira Priedīte uzsvēra, ka bez finansiālā atbalsta diasporai, ļoti nozīmīga ir arī tai veltītā uzmanība. «Tas ir ļoti svarīgi, ka tiek saskatītas diasporas skolas un to darbs, ieguldījums. Un tas nemaksā neko,» sacīja Priedīte.

ELA pārstāve atklāja, ka, piemēram, Zviedrijā un Īrijā skolēniem ir iespēja mācīties latviešu valodu valsts izglītības sistēmas ietvaros, taču šī programma Latvijā netiek atzīta. «Būtu ļoti vērtīgi, ja pie tā piestrādātu — tas nenozīmē, ka būtu jāatzīst pret Latvijas izglītības sistēmu, bet noteikti pret svešvalodu līmeņiem mēs to varētu pielīdzināt,» sacīja Priedīte.

Tāpat viņa norādīja, ka vēlētos lielāku mobilitāti, atvērtību — apziņu, ka ka diasporas latvieši Latvijā ir gaidīti un vajadzīgi.

Savukārt jautājumā par diasporas reemigrācijas veicināšanu Priedīte sacīja, ka Latvijā trūkst stratēģiskā mērķa par to, ko valsts vēlas no diasporas.

Latvijas diaspora ir apmēram 420 000 cilvēku. Vislielākā kopiena ir Apvienotajā Karalistē (apmēram 150 000 cilvēku), ASV (apmēram 100 000 cilvēku), tad seko Vācija, Kanāda, Īrija, Austrālija, Zviedrija.

Gavele atklāja, ka šobrīd arvien vairāk latviešu darba izaicinājumos nonāk Zviedrijā.