Aizmūrēt vai modernizēt: kā atrisināt nokalpojušo liftu problēmu?

Daži priecājas, ka dzīvo ēkā ar liftu, citi arī priecājas… ka ēkā mazāk problēmu. Patiešām, lifti, tāpat kā jebkuri citi mehānismi, mēdz lūzt un novecot.

Iedomājieties situāciju – jūs dzīvojat 12. stāvā un, atgriežoties mājas no darba, iekāpjat liftā, lai uzbrauktu uz savu stāvu, taču lifts apstājas kaut kur starp 6. un 7. stāvu. Jūs nospiežat zvana pogu. Klusums. Jūs priecājaties, ka pasaulē ir mobilie tālruņi, un zvanāt uz ārkārtas numuru. Pēc aptuveni 20 minūtēm ierodas meistars un iedarbina liftu… Nākamajā rītā iestrēgst kaimiņš un nokavē darbu. Atkal ierodas meistars, izglābj iestrēgušo un… piekar zīmi “Lifts nedarbojas”. Bojājumi ir jānovērš. Bet detaļu nav. Kamēr meistari atradīs, kur tās iegādāties, vai izgatavos jaunas, paies laiks…

Gadās, ka iedzīvotāji nedēļām ilgi kāpj ar kājām — uz 9. stāvu, uz 12. stāvu… Gan ar ratiem, gan ar pārtikas maisiņiem, gan ar suņiem. Šī ir medaļas jeb ērtību otrā puse. Uzstādot jaunu liftu, izmaksas tiek lēstas no 35 līdz 50-60 tūkst. eiro apmērā. Var arī samierināties un turpināt dzīvot ar veco liftu, ar visām tās problēmām.

“Lai aizmūrē liftus tāpat kā aizmetināja atkritumu vadus,» savu neapmierinātību pauž iedzīvotāji. “Toties mēs būsim labā fiziskā formā, izturīgi, staigāsim ar kājām nevis brauksim lifta kabīnē…”

Ir normatīvi

Dažās daudzdzīvokļu mājās lifti var pārstāt darboties jau nākamgad. Komunālā problēma pamazām pārvēršas par nacionālo. Jautājums par liftu stāvokli daudzdzīvokļu ēkās nesen tika skatīts Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisijā.

Atgādināsim, ka jau ir Ministru kabineta noteikumi Nr.679 “Liftu un vertikālo cēlējplatformu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi”, kas uzliek par pienākumu pastiprināt uzraudzību pār to liftu stāvokli, kas uzstādīti līdz 2000. gada 1. septembrim, ņemot vērā augstās Eiropā pieņemtās drošības prasības, kā arī liftiem, kas jau uzstādīti atbilstoši Eiropas Savienības standartiem.

Ir noteikti pacelšanas ierīču sertificēšanas termiņi, savukārt sertificēti liftu drošības inspektori noteiks, kādi darbi jāveic, lai vecais lifts vismaz daļēji atbilstu ES noteikumiem. Jāatzīmē, ka atbildība par liftu stāvokli gulstas uz ēku īpašniekiem. Daudzdzīvokļu mājās tie ir dzīvokļu īpašnieki.

Augstās Eiropas prasības mudinās apsaimniekotājus drošības apsvērumu dēļ modernizēt padomju laikā uzstādītos liftus. Taču tas ir dārgi, un eksperti lēš, ka viena lifta rekonstrukcija varētu izmaksāt līdz 30 000 eiro…..

Ko tas īsti reglamentē ES noteikumi? Saskaņā ar vecajām normām, kas joprojām ir spēkā, lifta kabīnei apstājoties, līmeņu starpība starp kabīnes iekšējo un ārējo slieksni var būt līdz 50 mm, t. i., 5 cm. Jaunie noteikumi pieļauj starpību ne vairāk kā 30 mm (3 cm). Tas rada drošākus apstākļus pasažieriem, kas iekāpj liftā un izkāpj no tā – ir mazāks risks paklupt un savainoties, aizķeroties aiz sliekšņa.

Lai novērstu būtiskas neatbilstības ES standartiem , tiek doti 5 gadi, savukārt “nelielus” remontdarbus var veikt 10-15 gadu laikā.

Tas nozīmē, ka liftu, kas padziļinātas pārbaudes rezultātā būs saņēmis sertifikātu līdz 2025. gada 1. aprīlim, varēs ekspluatēt līdz 2040. gadam – un bez jebkādām problēmām. Taču, ja liftam tiks konstatēta būtiska tehnisko datu neatbilstība drošības noteikumiem, to var aizliegt ekspluatēt līdz trūkumu novēršanai…

Būtu labi, bet dārgi

Apsaimniekošanas uzņēmumi norāda, ka liftu remonts sagādā viņiem arvien vairāk problēmu. Apstājoties liftam, iedzīvotāji informē par to pārvaldnieku vai zvana liftu apkopes uzņēmumam. Tad tiek veikts remonts – no mājas līdzekļiem. Ar dzīvokļu īpašniekiem šie darbi nav jāsaskaņo, taču iedzīvotāji vienalga saņem rēķinus par lifta remontu, par kuriem, protams, ir ļoti neapmierināti.

Aprēķinot remonta izmaksas, daži pārvaldnieki secināja, ka racionālāk būtu lifta iekārtu nomainīt pret jaunu. Galu galā avārijas remonts ir kā komprese smagi slimam pacientam: sniedz īslaicīgu atvieglojumu, bet slimību neārstē.

Tad kāpēc gan ne nomainīt savu laiku nokalpojušo liftu? Ir mājas, kurās dzīvo turīgāki cilvēki, kas, iespējams, piekristu veco liftu, kura detaļas pat ar uguni neatrast, nomainīt pret jaunu – Eiropas standartiem atbilstošu.

Taču ir nianse: ja remontam saskaņošana ar iedzīvotājiem nav vajadzīga, tad jauna lifta uzstādīšanai ir nepieciešama dzīvokļu īpašnieku vairākuma piekrišana. Piemēram, galvaspilsētas namu apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) mājās vēl nav bijis neviena dzīvokļu īpašnieku lēmuma nomainīt veco liftu. Iemesls – tas ir dārgi!

Ja jau Saeima ir ķērusies pie liftu stāvokļa jautājuma risināšanas, tad varētu jaunajā likumdošanā pielikt punktu, kas paredzētu, ka dažos gadījumos pārvaldniekam ir tiesības pieņemt lēmumu par lifta nomaiņu, nejautājot iedzīvotājiem, rosina Rīgas namu pārvaldnieks. Piemēram, ja lifts ir ļoti vecs vai tā tehniskais stāvoklis ir atzīts par neapmierinošu…

Vai jauns ir labāks par vecu?

Par labu veco liftu nomaiņai liecina ne tikai ES drošības noteikumi, bet arī liftu tehniskās un tīri sadzīviskās īpašības. Piemēram, visiem padomju laika liftiem ir šauras durvis, pa kurām nav iespējams iekļūt ar ratiņkrēslu, arī bērnu ratiņi aizņem gandrīz visu kabīnes platību. Tikai dažās mājās ir kravas lifti, tāpēc, pārvietojot vai iegādājoties lielgabarīta priekšmetus, iedzīvotāji tos iespiež šaurās lifta kabīnēs, kas, protams, kaitē to stāvoklim.

Nav noslēpums, ka problēmas ar remontu ir saistītas ar detaļu nepieejamību sankciju dēļ. Jāsaprot, ka no 8200 liftiem Latvijā 3500 ir ražoti Baltkrievijā vai Krievijā. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija piekrīt: remonta uzņēmumi patiešām saskaras ar grūtībām – lielākā daļa rezerves daļu ir iekļautas sankciju sarakstā. Tomēr, pēc ministrijas teiktā, grūtības ar metāla rezerves daļu piegādi ir arī citās nozarēs, un katrs uzņēmums rod individuālus risinājumus.

Uzņēmumi, kas nodarbojas ar liftu remontu, meklē rezerves daļu analogus rietumos, Ķīnā vai izgatavo detaļas paši. Vecajiem liftiem, kas nokalpojuši 40 gadus, ir jāmaina vinčas, stacijas, eļļa… tie ir tūkstoši eiro. Veicot pareizu un regulāru apkopi, kā arī savlaicīgi mainot detaļas, lifti kalpos vēl ilgi, uzskata nozares pārstāvji.

Savukārt jaunie lifti tiek ražoti atbilstoši mūsdienu prasībām, kas atvieglo to apkopi un samazina ekspluatācijas izmaksas. Bieži vien tie ir energoefektīvāki un patērē mazāk enerģijas, kas ilgtermiņā var ievērojami samazināt kopējās ēkas ekspluatācijas izmaksas.

Pēc uzņēmuma “Kone lifti” datiem, jauna lifta uzstādīšana mūsdienās izmaksā 50-60 tūkstošus eiro. Veco liftu nomaiņa pret mūsdienīgiem var aizņemt vismaz 16 gadus.

Piemēram, tikai RNP apsaimniekotajās ēkās ir 1300 veco liftu. To nomaiņai ir nepieciešami 80 miljoni eiro. Un šīs izmaksas nāksies segt dzīvokļu īpašniekiem……

Dažās pilsētās pašvaldība palīdz iedzīvotājiem risināt šo problēmu. Piemēram, Daugavpilī namu pārvalde spēja atrast līdzekļus un organizēja liftu nomaiņu vairākās padomju gados celtās mājās.

Rīgā cer uz valsts palīdzību vai Eiropas līdzfinansējumu, kā arī iedzīvotāji var izmantot programmas Altum resursus.

Tikmēr:

• Saskaņā ar Bīstamo iekārtu reģistra datiem Latvijā ir aptuveni 3800 liftu, kas uzstādīti līdz 2000. gada 1. septembrim un joprojām tiek izmantoti.
• Rīgas sērijveida dzīvojamās ēkās uzstādīto liftu kalpošanas laiks ir 25 gadi. Tikai 4% Rīgas daudzdzīvokļu ēkās uzstādīto liftu ir jaunāki par 35 gadiem. Vairāk nekā 40% liftu vecums tuvojas 50 gadiem…