«airBaltic» vasarā palielinās lidojumu biežumu 20 maršrutos no Rīgas

Maršrutā no Rīgas uz Cīrihi Šveicē reisu skaits pieaugs no septiņiem līdz deviņiem lidojumiem nedēļā, uz Minheni Vācijā — no 10 līdz 12, uz Hamburgu Vācijā — no sešiem līdz septiņiem, bet uz Berlīni Vācijā — no deviņiem līdz 10. Maršrutā uz Kišiņevu Moldovā lidojumu skaits pieaugs no trīs līdz septiņiem reisiem nedēļā.

Tāpat «airBaltic» palielinās lidojumu biežumu vairākos citos maršrutos, tostarp uz Kopenhāgenu Dānijā no 13 līdz 17 reisiem nedēļā, uz Prāgu Čehijā no pieciem līdz septiņiem, uz Milānu Itālijā no trīs līdz pieciem, uz Sofiju Bulgārijā no diviem līdz trīs un Tbilisi Gruzijā no diviem līdz četriem.

Reisu skaits maršrutā Rīga-Oslo (Norvēģija) tiks palielināts no 14 līdz 15 lidojumiem nedēļā, bet maršrutā Rīga-Telaviva (Izraēla) — no diviem līdz trīs.

Tāpat maršrutā Rīga-Budapešta (Ungārija) reisu skaits tiks palielināts no trīs līdz četriem lidojumiem nedēļā, maršrutā Rīga-Londona — no 12 līdz 13 lidojumiem nedēļā, bet maršrutā Rīga-Malta no viena līdz diviem lidojumiem nedēļā.

Maršrutā Rīga-Herakliona (Grieķija) lidojumu skaits tiks palielināts no četriem līdz pieciem reisiem nedēļā, maršrutā Rīga-Ļubļana (Slovēnija) no diviem līdz trīs reisiem nedēļā, bet maršrutā Rīga-Bukareste (Rumānija) no četriem līdz pieciem reisiem nedēļā.

Savukārt maršrutā Rīga-Tallina (Igaunija) lidojumu skaitu plānots palielināt no 32 līdz 35 reisiem nedēļā, bet maršrutā Rīga-Viļņa (Lietuva) no 24 līdz 28 reisiem nedēļā.

«airBaltic» maršrutu tīkla plānošanas viceprezidents Mants Vrubļausks norāda, ka 2026. gada vasaras sezonā «airBaltic» lidojumos uz un no Rīgas piedāvās vairāk nekā 400 000 papildu sēdvietu.

Jau vēstīts, ka 2026. gada vasarā «airBaltic» sāks tiešos lidojumus jaunos maršrutos no Rīgas uz Varšavu (Polija) un Gēteborgu (Zviedrija), Kauņu (Lietuva), Oulu (Somija) un Antāliju (Turcija).

Kopumā 2026. gada vasaras sezonā «airBaltic» nodrošinās lidojumus vairāk nekā 110 maršrutos.

Tāpat ziņots, ka 2025. gada deviņos mēnešos «airBaltic» koncerns strādāja ar 594,303 miljonu eiro apgrozījumu un 4,249 miljonu eiro peļņu.

Savukārt 2024. gadā «airBaltic» koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.

Šogad augusta beigās Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa» kļuva par «airBaltic» akcionāru. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% «airBaltic» akciju, «Lufthansa» — 10% akciju, finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam «Aircraft Leasing 1» — 1,62%, bet 0,01% — citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc «airBaltic» akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) «Lufthansa» līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka «Lufthansa» pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no «airBaltic» kapitāla.

Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc «airBaltic» IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Savukārt šogad 19. augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā Vācijas «Lufthansa», veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā «airBaltic» pirms potenciālā IPO.